Otrdien valdība pieņēma lēmumu par jaunas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, kur kādreiz atradās Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk - "Pasaules Tirdzniecības centrs".

Grinbergs norādīja, ka būvnieki savu viedokli par jaunās koncertzāles būvniecību varēs sniegt mirklī, kad būs izstrādāts konkrēts projekts. Viņa ieskatā, tā ir valdības konceptuāla izšķiršanās, kurā vietā koncertzālei vajadzētu atrasties.

Latvijas Būvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka iepriekš bija paredzēts ēku atjaunot Ekonomikas ministrijas (EK) vajadzībām, tomēr patlaban koncepcija ir mainīta. Viņš sacīja, ka ir saprotams lēmums nojaukt ēku, kas patlaban atrodas Elizabetes ielā 2, un tās vietā uzcelt jaunu.

"Es saprotu, ka cilvēkiem, kuri nav ar būvniecību saistīti, varētu šķist, ka nojaukt ēku un tās vietā būvēt jaunu ir dārgāk, nekā pārbūvēt. Esmu bijis šajā padomju laikā celtajā ēkā, un tiešām tās stāvoklis neatbilst nekādām mūsdienu vajadzībām. Ekonomiski izdevīgāk būtu nojaukt ēku un uzcelt jaunu," skaidroja Grinbergs.

Jautāts, cik kritiskā stāvoklī ēka atrodas, Latvijas Būvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka uz šo var atbildēt, ņemot vērā ēkas nākotnes funkciju. Ja paliktu pie iepriekšējā plāna, ka ēku nodotu EM vajadzībām, tad runa ir vairāk par biroja ēkas izveidi. Grinbergs norādīja, ka būve jau sākotnēji bija paredzēta birojiem.

"Lai ēkā varētu strādāt ministrija, no tās varētu palikt tikai nesošās konstrukcijas. Un tās tāpat vajadzētu pārbaudīt, vai tās var palikt esošajā stāvoklī, vai tās ir jāstiprina. Savukārt pārējais ir jājauc nost un jābūvē no jauna," teica Grinbergs

Savukārt, ja runā par koncertzāles ierīkošanu biroja ēkā, tik viegli ēkas funkciju mainīt nevar. Viņa ieskatā, atliek ēku nojaukt un uzcelt būvi, kas ir atbilstoša koncertzāles funkcijai.

Runājot par plānoto koncertzāles būvniecības konkursu, Grinbergs norādīja, ka būvnieku interese piedalīties konkursā varētu būt liela. Tāpat, viņa ieskatā, koncertzāles būvniecība varētu būt viens no projektiem, kas "sildītu" valsts ekonomiku. Atbildot uz jautājumu, vai būvniecības procesā ir iespējams "sildīt" valsts ekonomiku, izmantojot vietējo ražotāju materiālus, Latvijas Būvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs sacīja, ka šādi aspekti ir jādefinē pasūtītājam, proti, valstij.

Viņā pavēstīja, ka parasti projektā pasūtītājs definē materiālu tehniskās īpašības, bet netiek definēta materiālu izcelsmes vieta. Ja pasūtītājs definētu, ka jāizmanto vietējā tirgus ražojumi, būvnieki to arī ievēros.

Grinbergs sacīja, ka šādu prasību var iekļaut, tomēr tai būtu jābūt rekomendējoša satura, jo, kategoriski pieprasot būvmateriālus iegādāties Latvijā, starptautiskās arēnas spēlētājos varētu radīt pretreakciju, kāpēc Latvija publiskā iepirkumā nosaka, ka materiāliem jābūt ražotiem vienīgi Latvijai un nav iespējams piedāvāt alternatīvas.

"Šādas prasības ir jāiekļauj gudri, lai nepārkāptu starptautiskos pieņemtos normatīvus, kas atļauj brīvu preču plūsmu Eiropas ekonomikas zonā. Jebkurā gadījumā pasūtītājs var veicināt Latvijā ražotu būvmateriālu pielietošanu valsts un pašvaldības objektos. Šādas iespējas noteikti ir un tās vajadzētu izmantot," pauda Grinbergs.

LETA jau rakstīja, ka Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai 2021.gadā plānots finansējums 7 miljonu eiro apmērā, ieskaitot PVN, tai skaitā ēkas Elizabetes ielā 2 nojaukšanas būvdarbu būvprojekta izstrādes un ekspertīzes, būvdarbu izmaksas, tai skaitā ar būvniecību saistītās pakalpojumu izmaksas - autoruzraudzība, būvuzraudzība, nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 2, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi; divu etapu metu konkursa organizēšanas izmaksas; projekta vadības administratīvās vadības, projekta detālplānojuma izstrādes, projekta finanšu un ekonomisko aprēķinu un juridisko risinājumu izstrādes un būvprojekta izstrādes uzsākšanas izmaksas, norādīja ministrijā.

2020.gadā plānoti sagatavošanās darbi nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai un, ja to laikā radīsies izdevumi, tad tie tiks segti no KM esošajiem valsts budžeta līdzekļiem.