Marsu ieskāvis zaļgans mirdzums

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: ESA

Marss par Sarkano planētu tiek dēvēts tā sarkanīgās nokrāsas dēļ. Šī planēta ir sausa, vējaina un putekļaina vieta, tomēr tā nav bijis vienmēr. Reiz Marsu vagoja daudzas upes, izraibināja lielāki un mazāki ezeri, tāpēc pastāv iespēja, ka tur reiz zaļoja dzīvība. 

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Astronmy”, rakstīts, ka Marss atkal ir zaļš. Tiesa, nevis tāpēc, ka uz tā pēkšņi būtu sazaļojuši koki, bet gan planētas retinātās atmosfēras dēļ, kas pēkšņi ieguvusi zaļganu nokrāsu. 

Dažās noteiktās vietās uz Zemes cilvēkus regulāri iepriecina dažādi krāšņi gaismas šovi debesīs. Ziemeļblāzma vai dienvidblāzma, skatoties, kurā Zemes polā tu atrodies, ir labi izpētīts fenomens. To rada uzlādētas daļiņas Zemes magnētiskajā laukā.

Zaļganais mirdzums, kas novērots ar Marsa orbītā esošo zondi "Tracer Gas Orbiter" (TGO), ir pilnīgi cita veida fenomens. Marsam nav spēcīga magnētiskā lauka kā Zemei, tomēr tā atmosfērā ir skābeklis. Skābekļa atomus uzlādē Saules gaisma, bet izlādējoties tie iegūst gaiši zaļganu nokrāsu. 

Astronauti ir novērojuši, ka līdzīgs fenomens norisinās arī ap Zemi, tāpēc ap Marsu notiekošais nav nekas īpaši pārsteidzošs. Tomēr tas pētniekiem var sniegt jaunu informāciju par Marsa atmosfēru. 

“Aplūkojot, kādos augstumos atrodas šīs emisijas, ir iespējams noteikt atmosfēras biezumu un noskaidrot, kā tas mainās,” komentēja pētnieks Manišs Peitels. 

Zināt atmosfēras biezumu dažādās vietās ir svarīgi, plānojot nolaišanos uz jaunas planētas. Atmosfēras biezums ietekmē leņķi, ar kādu kosmosa kuģim jātuvojas planētas virsmai, lai izvairītos no ietriekšanās tajā vai nonākšanas atpakaļ kosmosā. 

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu