Pandēmijas krīze un kāzas: jākaļ dzelzs, kamēr karsta! (1)

Ar Līgu tiekamies viņas un vīra izlolotajā viesu namā kāzām un pasākumiem “Svētku pils”, kas ir ģimenes bizness jau četrus gadus. Parasti šajā rītā teritorijā mudžētu no darbiniekiem, kas gatavotos kārtējām kāzām, tomēr uz terases mēs sēžām divatā, vien fonā dārznieks apkopj skaistos apstādījumus. Vīrusa izraisītā pandēmija Līgas biznesam ir pārcēlusi vai atcēlusi teju piecdesmit kāzu ienākumus, bet šī lielā pils prasa savu un nāksies samierināties un cīnīties tālāk. Līga, kā jau pieredzējusi savā lauciņā, ir tikusi pāri šim negaidītajam šokam un turpina aktīvu darbību. Ieklausīsimies viņas stāstā un gūsim savas atziņas!

Pastāsti, kā tu nonāci līdz šim biznesam un šai, nebaidīšos teikt, milzīgajai pilij?

Līga Balode: Viss patiesībā sākās ar kāzām. Manām kāzām. Kad pirms 11 gadiem gatavojāmies kāzām, saskārāmies ar vairākām lietām, kas, kā saka, iekrita acīs. Arī mēs tolaik meklējām savu ideālo vietu pasākumam. Pierīgā ir liels un plašs piedāvājums ar guļbūvēm un pirtīm, bet skaistas vietas – pilis un muižas - ir ļoti tālu no Rīgas.

Mērķis tobrīd tapa skaidrs - radīt vietu, kas ir segmentā starp guļbūvi un greznu pili vai muižu. Šajā lauciņā bija plaisa, ko tad centāmies aizpildīt.

Bet jūsu svētku vieta ir tomēr pils. Nenoliegsi taču...

Līga Balode: Jā, ideju realizējot, mums izdevās pat labāk, nekā bijām ar vīru plānojuši, jo beigās ir sanācis, ka pakāpāmies tomēr uz pils un muižas līmeni. Bet mūsu cenu politika un koncepcija vienmēr ir bijusi jau no pirmsākumiem tāda, lai kāzu izmaksas ir pieejamas plus/mīnus vidējam Latvijas iedzīvotājam. Tas nav produkts tikai izredzētajiem. Cenu svārstības starp ziemas un vasaras periodu ir diezgan lielas, tāpēc, variējot ar datumu un laiku, var par pieejamu budžetu uzrīkot patiešām skaistas kāzas.

Vietu jau bijām labu laiciņu meklējuši, kad nonācām pie šīs ēkas varianta. Patiesībā tas notika netīšām, īstajā laikā un vietā uzduroties pareizajam izsoles piedāvājumam. Latvijā tobrīd daudziem bija maksātnespējas, un izsoles bija aktuālas.

Vietējie šo ēku ilgi sauca par spoku pili, kas sākotnēji tā arī izskatījās – nepabeigta, pamesta, vientuļa.

Ēka arī bija domāta kā viesu nams, bet cits koncepts – baroks, samts, zelts un statujas. Mēs nevarējām izmainīt vizuālo pils efektu, tomēr padarījām to  mūsdienīgu, ar vieglumu un gaišu atmosfēru. Tas ir svarīgi mūsdienīgām kāzām, lai var dekorēt un nav ierobežojumu krāsās vai interjerā.

Telpas, kas ļauj katrai pelnrušķītei radīt savu pili. Pastāsti, cik maksās skaistas kāzas wooow līmenī un cik tas apmēram būs pieticīgā līmenī?

Līga Balode: Vasarā kāzas uz 50 viesiem ar ēdināšanu, viesmīļiem un nakšņošanu 5500 - 6000 eiro, bet varam uzrīkot kāzas arī par 900 - 1200 eiro. No mūsu puses nemainās kvalitāte vai attieksme – visu darām vienādi. Protams, par visu var vienoties individuāli.

Labi, ir ideja, ir pils, bet kā ar pieredzi? Vai pirms tam jau bija iemaņas šajā lauciņā, vai to apguvi visu no nulles?

Līga Balode: Strādāju pirms tam mārketinga sfērā, vadīju savu reklāmas aģentūru. Tad nāca trīs gadu dekrēts, kas nozīmēja, ka ir kas jāmaina vai jāsāk iesāktais no jauna. Es sapratu, ka vēlos savu svētku vietu, un ar vīra vecāku viesu namu pieredzes palīdzību veidojām šo visu.

Tas patiesībā ir ļoti liels atbalsts, zināt informāciju, kā pareizi būvēt un darīt lietas, lai viesu namā nebūtu galvassāpju par nevajadzīgiem jautājumiem. Kā materiāli jāizvēlas, kur praktiskums, un par ko ir jāmaksā un par ko nav jāmaksā.

Kas ir tas, kas tevi pašu šajā darbā aizkustina visvairāk? Ņemšanās jau ir liela, to zinu...

Līga Balode: Zini, man tas prieks uzņemt viesus jau ir ieaudzināts no bērna kājas. Man mamma mīlēja visu darīt perfekti, gatavojoties uzņemt viesus. Jācep, jādekorē, jākārto, jāorganizē – jāiet uz maksimumu. Zinu, ka tāda arī esmu – eju uz maksimumu. Patīk man šis process – radīt prieku. Protams, ir daudz sarežģījumu un izaicinājumu, jo katram savas kāzas ir vienīgās un svarīgākās. Bet tas piešķir nozīmīgumu šim pasākumam. Tas arī ļauj ieslēgt maksimumu.

Cik kāzu valši jau tikuši dejoti šajā vietā, kopš sākāt?

Līga Balode: Trīs simti jau būs…

Vai atceries pirmās kāzas, kas te notika?

Līga Balode: Jā (sasmejas). Ārā vēl nebija izaugusi zāle, tas bija aprīlis, visapkārt bija melnzeme. Tas bija pats sākums, kad man šī vieta bija jāpārdod kāziniekiem, bet te vēl nebija aizkaru, mēbeļu, grīda vēl nebija ielikta. Tad man  ar dizainera vizualizācijām un ticību tam, ka viņu kāzu dienā viss tiks pabeigts, bija jāpiepilda pirmā sezona. Bet kāzinieki bija pozitīvi. Pati drebēju un trīcēju gan uz vietas. Bet tagad tā vairs nav, jo man ir komanda, kurai uzticos.

Kas pašai šķiet visgrūtākais kāzu organizēšanas procesā?

Līga Balode: Grūti, ja pie organizēšanas ir daudz cilvēku. Kad nesaproti vai ar jautājumu jāvēršas pie pāra, vecākiem, aģentūras vai vedējiem. Bet kopumā zinu, ka visu var atrisināt, vienmēr ir izeja no jebkura sarežģījuma vai izaicinājuma.

Šobrīd bija izaicinājums mierināt pārus, kuru kāzu tomēr nebūs, un kopīgi meklēt risinājumu.

Jā, kopš marta mēs visi tikām pakļauti izaicinājumam, ko negaidīja neviens. Kā bija ar tevi šajā brīdī?

Līga Balode: Tas bija šoks noteikti. Tā bija paralīze no viena puses, jo nesaproti, ko darīt. Skatījos īstermiņā un sapratu, ka viss brūk un slīd ārā no rokām. Un tu neko nevari izdarīt – stāvi un skaties, kā masveidā atceļ kāzas.

Atcēlās vai pārcēlās 50 - 60 ieplānotas kāzas. Tobrīd tā likās katastrofa…

Līga Balode: Tu nezini, kas notiks tālāk. Vai spēsi noturēt kāzu sezonu, cik ilgi šis posms ievilksies un cik kāzas pārcelsies vai atcelsies, jo vasara kāzu nozarē ir laiks, kad tiek sasniegts lielākais apgrozījums, kas pēc tam sniedz stabilitāti ziemas periodam.

Neviens jau nebija gatavs no mums kam šādam. Uzkrājumi jau ir, bet tie nav neizmērojami…Tā neziņa radīja bailes, bet tad jau samierinies un sāc skatīties plašāk, un rodas kāds plāns. Tad paliek drošāk.

Vai tev nācās atlaist arī darbiniekus?

Līga Balode: Sāpīgākais jautājums bija arī par maniem darbiniekiem, jo bija jau uz vasaru pieņemti jauni darbinieki – vairāki pavāri.

Es biju spiesta atstāt tikai savus atslēgas cilvēkus, bez kuriem tu zini, ka nevarēsi neko.

Kāda situācija ir šobrīd?

Līga Balode: Skaidrs, ka tehniski ir jādomā citādi – praktiskas lietas, piemēram, dezinfekcija un ēdināšanas sistēma. Arī organizatoriskā jomā vairāki jautājumi mainīsies. Bet labi, ka lielākā daļa pāru tomēr pārceļ savus svētkus, nevis atceļ.

Bija interesanta arī atziņa, ka nekad nezini, kas kā būs. Pirtis, kas atrodas Daugavas krastā, bijām jau domājuši jaukt nost ar domu, ka nav jēgas un jābūvē viens liels spa komplekss. Šobrīd tās mums ir gandrīz lielākais maizes devējs.

Tas pats ar pašu namu – ja es senāk atteicu viesnīcas iespējas, sakot, ka organizējam tikai pasākumus, iespējams, šo vasaru mainīsim konceptu. Jau šobrīd mēs piedāvājam savu pili arī divvientulībai, palikt divatā lielajā pilī. Arī restorāns, kura ideju atsevišķi neapsvērām, tagad esam sākuši saprast, ka to arī varam šādā situācijā nelielām kompānijām piedāvāt.

Pastāvēs tas, kas mainīsies… Kā ar pašiem pāriem, kuriem gaisa kāzu sapnis?

Līga Balode: Protams, dusmojās uz situāciju – tā taču bija viņu lielā svētku balle. Mums ir arī daudz ārzemnieku latviešu pāru, kas brauc no ārvalstīm te laulāties un svinēt kāzas, – viņiem šādas iespējas vispār tika kā ar nazi nogrieztas. 

Vai pandēmijas laikā bija arī ceremonija divvientulībā?

Līga Balode: Bija gan šajā laikā. Kovida laikā bija 2 vai 3 krīzes cietušie pāri, kuru kāzas pārorientējām.

Bija plānotas lielās kāzas, bet beigās viņi palika četratā. Bija pāris, kam bija kāzu vieta slēgta, un tad viņi nāca pie mums un mēs kopā radījām svētkus.

Lūgšu tevi kā kāzu svinību eksperti padalīties ar padomu vai ieteikumiem pāriem, kuriem bija jāprecas šovasar. Kā tu ieteiktu uz šo situāciju skatīties?

Līga Balode: Tiem, kuri gribēja lielo, grezno balli ar 70 - 100 cilvēkiem, ir jāpieņem šis kā tāds izaicinājums, ka viņiem ir vēl gads, ko ilgāk sagatavoties.

Nobriest vairāk tam visam un izbaudīt gatavošanās mirkli, jo bieži vien svētki paiet pārāk ātri, tāpēc gūstiet baudu no gatavošanās procesa. Nereti tas ir vēl sirsnīgāk nekā mirklis, kas zibenīgi paiet.

Tie, kuri vēl nezina, ko darīt, es domāju, ka augustā jau varēs svinēt salīdzinoši normāli lokālās kāzas. Ārzemju pāriem ieteiktu noteikti pārcelt, lai būtu mierīgāk gan viesiem, gan pašiem. Varbūt robežas būs atvērtas un tehniski būs tam gatavi, bet tas nebūs tas gandarījums. Nevajadzīgs stress.

Savukārt jūlijs ir laba zaļā gaisma tiem, kas ilgi brieduši un nav nobrieduši, jo cenas būs ļoti draudzīgas, kā pēdējā brīža cenas.

Un ne tikai viesu namam kā tādam, tas attiecas uz ziediem, kleitām, vadītājiem, mūziķiem, fotogrāfiem… Šobrīd var radīt kvalitatīvu pasākumu “uz ātro” ar mazāku finansējumu, bet ar tādu pašu jaudu.

Vietējiem pāriem ieteiktu vienu – dzelzs jākaļ, kamēr karsta! Izmanto šo izaicinājumu un apprecies tagad!