"Pasaules tirdzniecības centra" ēka: Atstāt nedrīkst nojaukt (40)

Foto: Felīcija Vērzemniece/Pixabay.com
Iļja Kozins
, Žurnālists
CopyLinkedIn Draugiem X

Par jaunas akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā runā jau gadiem ilgi. Šonedēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka lēmums par jaunā koncertu nama būvniecību ir pieņemts. Jaunā koncertzāle tiks uzcelta Elizabetes ielā 2, kur patlaban atrodas biroju ēka “Pasaules tirdzniecības centrs “Rīga””. Šo ēku plānots nojaukt. Šī ideja ir izpelnījusies plašu sabiedrības kritiku.

KM: Elizabetes iela 2 ir vienīgā izvēle

Sarunā ar TVNET kultūras ministrs Nauris Puntulis paziņoja, ka zemes īpašums, kurā šobrīd atrodas “Pasaules tirdzniecības centra” ēka, faktiski ir vienīgais variants, kur būvēt Rīgas jauno akustisko koncertzāli. Savukārt izvietojumu tieši pilsētas centrā ministrs skaidroja ar jaunā objekta potenciālo pievienoto vērtību.

“Es uzskatu, ka mūsu izcilā mūzikas nozare ir pelnījusi to, lai koncertzāle atrastos Rīgas centrā. Tas ir tikai loģiski, jo tā nav tikai koncertzāle, tas ir arī kultūrvides objekts, kuram vajadzētu atrasties pilsētas centrā, ja mēs domājam par pievienoto vērtību, ko koncertzāle varētu sniegt pilsētai gan tūrisma, gan visās citās jomās,” lēmumu skaidroja Puntulis.

Nedaudz vēstures

Pagājušā gada beigās attīstības projekts "Riga Port City" pauda vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemesgabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. Tomēr valdības vadītājs Krišjānis Kariņš uzskatīja, ka valstij nebūtu jāiesaistās privātpersonu piedāvātajā darījumā.

Ap to pašu laiku Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pēc Kultūras ministrijas (KM) pieprasījuma izskatīja savā īpašumā esošus zemesgabalus. Tika identificēti četri: Mūkupurva ielā 2, Zaķusalas krastmalā 35, Matrožu ielā 7 un Andrejostas ielā 17. Tā kā visi minētie īpašumi bija ar apgrūtinājumiem, KM no šiem variantiem atteicās.

“Jāatzīst, ka ne visi tie zemesgabali bija uzreiz pieejami. Ir bijušas tiesvedības par šiem zemesgabaliem. Vai arī zemesgabalam ir nomnieks, kurš aizņem šo teritoriju līdz 2025. gadam. Teorētiski šie zemesgabali pieder VNĪ, bet būtu jārisina, kādā veidā tos var izmantot. Un tas netika analizēts,” TVNET pastāstīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jau vēlāk, saskaņā ar kultūras ministra Puntuļa teikto, publiskajā telpā izskanēja variants, kas saistīts ar Elizabetes ielu 2. Izrādījās, ka “Pasaules tirdzniecības centra” ēka bija rezervēta Ekonomikas ministrijai (EM). 2018. gadā valdība atbalstīja priekšlikumu pārcelt ministriju un tās pakļautībā esošās iestādes uz šo ēku.

Taču tam bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas. Lai “Pasaules tirdzniecības centra” ēku pielāgotu EM vajadzībām, būtu nepieciešams ieguldīt 30,8 miljonus eiro. Turklāt, kā norādīja Puntulis, ēka bez remonta vairs nebūtu ekspluatējama, sākot ar 2021. gadu, ventilācijas sistēmas un citu trūkumu dēļ.

Nepieciešamo naudu ēkas remontam un attīstībai EM tā arī neatrada un kopš 2018. gada nekādu lēmumu šajā sakarā arī nepieņēma.

“Kopš 2018.gada potenciālās ēkas pārbūves un pielāgošanas EM resora vajadzībām izmaksas augušas, līdz ar to projekta īstenošana tiek uzskatīta par dārgu. Tāpēc tika lemts kopā ar VNĪ meklēt piemērotāku un ekonomiski izdevīgāku variantu EM pārvietošanai uz citām telpām,” teikts EM atbildes vēstulē TVNET.

Kā norāda Puntulis, izvēle faktiski bija starp ēkas atjaunošanu, kas maksātu vairāk nekā 30 miljonus eiro, un ēkas nojaukšanu, kuras izmaksas lēš 2,5-3 miljonu eiro apmērā.

Steigā un bez diskusijām

Ideja izvietot jauno koncertzāli Rīgas centrā izpelnījās plašu sabiedrības kritiku. Arhitektu biroja “Outofboxstudio” vadītājs Pēteris Bajārs sabiedrisko iniciatīvu platformā “ManaBalss.lv” ir sācis parakstu vākšanu, lai rosinātu publisku diskusiju par akustiskās koncertzāles projektu. Viņš nesaprot, kāpēc, lemjot par visai sabiedrībai svarīga objekta celtniecību, nenotika diskusijas un publiskas apspriedes.

“No preses relīzes pirmdienas rītā līdz valdības paziņojumam otrdienas vakarā 33 stundās steidzamības kārtā tika pieņemts šis projekts. Tā būtu pirmā un galvenā iebilde šim procesam,” sarunā ar TVNET sacīja Bajārs.

Savukārt bijusī Latvijas kultūras ministre un tagadējā Eiropas parlamenta deputāte Dace Melbārde (NA) pieļāva: ja sāksies diskusijas, kāpēc nacionālo koncertzāli nevar būvēt Elizabetes ielā 2, paredzamā nākotnē koncertzāli neuzcels.

"Manuprāt, ja pēc daudziem gadiem valdība ir vienojusies par koncertzāles atrašanās vietu, tad ir jāvirzās uz priekšu un koncertzāles projekts jāīsteno,” pauda Melbārde.

Par kultūrvēsturiskām vērtībām

Pamatojot lēmumu par ”Pasaules tirdzniecības centra” ēkas nojaukšanu, KM atsaucas arī uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu. Pārvalde secināja, ka ēkai ir “neliela kultūrvēsturiskā vērtība”. Atbildot uz TVNET jautājumu, kāds ir pamatojums šādam apgalvojumam, pārvalde informēja, ka ēka neatbilstot Rīgas centra “bulvāru ansambļa pilsētbūvnieciskajai struktūrai”. Turklāt esošā būve esot neiederīga vides kontekstā un mērogā.

“Ēku iebūvējot parkā, tika demonstrēta padomju laika politiskās sistēma attieksme. Esošās ēkas attīstība biroju funkcijai nebūtu vēlama, jo šāds risinājums turpinātu padomju laikā Rīgas pilsētas attīstībā pieļauto pilsētbūvniecības kļūdu,” teikts pārvaldes atzinumā.

Tam nepiekrīt vairāki arhitekti. Piemēram, Pēteris Bajārs ļoti augstu vērtē modernisma stilā ieturētu ēku.

“Tendence ir tāda, ka visa pasaule aizvien vairāk novērtē modernisma mantojumu,” pauda Bajārs. Turklāt, pēc viņa domām, ēkas nojaukšana ir pretrunā pašas KM darbībām, kas 2014.gadā uz starptautisko arhitektūras biennāli Venēcijā sūtīja ekspozīciju, kas tika veltīta modernisma izpētei un saglabāšanai.

Arī Latvijas Arhitektu savienības (LAS) prezidents Juris Poga, paužot savu personīgo viedokli, norādīja uz iespējamu kultūrvēsturiskās vērtības zaudēšanu ēkas nojaukšanas gadījumā.

“Pirmkārt, nevar būt politiska izvēle, ja nu vienīgi par to, ka koncertzālei ir jābūt. Otrkārt, šis ir kvalitatīvs modernisma paraugs, tas ir arhitektūras stils, kas patlaban ir apdraudēts visvairāk, ne tikai pie mums. Treškārt, vai parka teritorijā tādu kompleksu var izvietot,” pārdomās dalījās Poga.

Pilsētas centrs pret apkaimēm

Bajārs uzskata, ka koncertzāles izvietošana apkaimēs sniegtu lielāku pievienotu vērtību nekā objekta atrašanās galvaspilsētas centrā:

“Izbūvējot koncertzāli pilsētas centrā, mēs vienīgi varam panākt, ka jau tā 4000 eiro kvadrātmetrā maksājoši dzīvokļi klusajā centrā turpmāk maksās 5000 eiro. Bet tas nedod nekādu impulsu pilsētas sakārtošanai.”

Viņš uzskata, ka koncertzāle drīzāk būtu jābūvē degradētā teritorijā, lai tur parādītos “kultūras magnēts”, kas varētu nodrošināt attiecīgā rajona attīstību.

Taču šādus labumus nesaskata kultūras ministrs Nauris Puntulis. Saskaņā ar viņa redzējumu, tieši Rīgas centram ir visvairāk nepieciešama koncertzāle. Rīgas centrs kļūstot tukšāks, un tāpēc koncertzāle būtu papildu veids, kā centru padarīt “elpojošu un dzīvotspējīgu”, uzskata ministrs. Turklāt, uzbūvējot koncertzāli Elizabetes ielā 2, tā iekļautos veselā arhitektūras ansamblī.

Nākotne

"Pasaules tirdzniecības centra" ēkas nojaukšana varētu sākties nākamgad pavasarī. Tāpat koncertzāles būvniecībai tiks izsludināts starptautisks konkurss. Kā lēš KM, būvniecība varētu sākties trīs gadu laikā. Par projekta izmaksām pagaidām gandrīz nekas nav zināms. Pēc Puntuļa vārdiem, izmaksas būs zināmas pēc lēmuma pieņemšanas par projekta finansējuma modeli.

Tikmēr LAS 30. jūnijā plāno diskusiju par vietas izvēli koncertzāles izbūvei. Diskusijas laikā tiks analizēti dažādi pētījumi, un uz to pamata savienība veidos savu viedokli un nāks klajā ar rekomendācijām koncertzāles projekta virzībai.

Komentāri (40)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu