Par kuršiem dzirdēts ir daudz - no tiem vēsturē baidījās teju kā no mēra. Kurši bija drosmīgi jūrasbraucēji ar nežēlīgu karotāju reputāciju, bet vai arī Latvijas īsto lāču izzušanas vainu var "piesiet" viņu it kā negantajām sievietēm? Uzzini visai interesantu stāstu par to, kādas bija tā laika kuršu sievietes, un viņu skaistuma etalonus. 

Ventspils muzeja Ventspils muzeja direktora vietnieks – vadošais pētnieks Armands Vijups par šo apgalvojumu runā tā: "Lai gan tas viss ir mazliet nenopietni - katrā jokā vienmēr ir tikai daļa joka!"

Noslēpums slēpjas arheoloģiskajos izrakumos, kur vairumam kuršu sieviešu kapvietās līdzās atrada kādu īpašu greznumlietu. Šajā laikā Rietumlatvijā, bet it īpaši Ziemeļkurzemē, ar bronzu apkalti lāču nagu piekariņi bija ļoti iecienīta rota. 

Lāča naga piekariņš – mūsdienu rekonstrukcija.

FOTO: Ventspils muzejs

Ar bronzu apkalti lāča nagu piekariņi, Puzes Lejaskroga kapsēta, 15.-16.gs.

FOTO: Ventspils muzejs

"Ārkārtīgi populāri 15.-16. gs. ir lāča nagi, apkalti ar bronzu. Praktiski gandrīz katrā sievietes apbedījumā bija vismaz viens, ja ne divi šādi lāča piekariņi.

Acīmredzot kuršu vīrieši bija spiesti līgavām un sievām dāvāt ko šādu," min vadošais muzeja pētnieks Armands Vijups. "Kā - viņām ir, man arī vajag! Un tā tos lāčus tikai slaktēja."

FOTO: Ventspils muzejs

Lāča nagi, iekārti ādas siksniņās, auklās vai vilnas diegos, tika piekārti apģērbam, bet visbiežāk pievienoti dažādu formu saktām. Par to, cik  iecienīti bijuši šie piekariņi, liecina 2001.-2006.g. veiktie pētījumi Puzes Lejaskroga kapsētā, kur tie atrasti gandrīz katrā 15.gs. sieviešu apbedījumā. Pavisam konstatēti gandrīz 70 lāču nagu piekariņu, no tiem 46 – nepostītos apbedījumos. Šādas rotas, kurām neapšaubāmi bija arī maģiska, aizsargājoša vai veicinoša amuleta nozīme, atrastas arī citur – Užavas, Jūrkalnes Drēbnieku, Darvdedžu, Engures u.c. kapsētās, arī Zemgalē – piemēram, plaši pētītajā Dobeles viduslaiku kapsētā.

Bronzas pakavsakta ar lāča naga piekariņu, Puzes Lejaskroga kapsēta, 16.gs.

FOTO: Ventspils muzejs

Kādi ticējumi saistījās ar lāču nagu piekariņiem?

Diemžēl rakstiskas ziņas vai folkloras tradīcija par tiem nav saglabājusies. Daži arheologi norāda, ka dzīvnieku zobu un nagu kā amuletu funkcija senatnē bija pasargāt to nēsātāju no jebkura ļaunuma. Lietuvas teritorijā minēta tradīcija, ka mirušo apglabāšana kopā ar lāču vai lūšu nagiem augšāmcelšanās laikā palīdzēs tiem vieglāk uzrāpties augstajā kalnā, kurā Dievs spriedīs taisno tiesu.

"Droši nezinot šo rotu-amuletu nozīmi, var tikai secināt, ka to dāvināšana iecerētajai tautumeitai, līgavai vai sievai 14.-16.gs. Kurzemes vīriešiem lika nopietni pievērsties lāču medībām. Vai tas bijis vienīgais iemesls lāču izzušanai, protams, var šaubīties. Lai vai kā, ievērojamais skaits šo piekariņu Ventspils muzeja krājumā liecina par lāču medību intensitāti un ir interesants materiāls arī turpmākajiem pētījumiem nākotnē," stāsta Armands  Vijups.

"Šeit ir īstā Latvijas lāča DNS, nevis tie, kas tagad ienāk no Krievijas vai Igaunijas. Gan jau kāds to vēl visu pētīs un mēs atkal uzzināsim ko jaunu," uzsver Ventspils muzeja direktora vietnieks – vadošais pētnieks Armands Vijups.

Kāpēc kuršu sievietei labāk nerunāt pretī?

"Viņu etniskais marķieris ir briesmīgas lentveida aproces, kuras kuršu sievietes valkāja uz apakšdelmiem katru dienu. Tās parasti bija 7 līdz pat 11. Kāpēc briesmīgas? Jo padomājiet, ja ar viņām strīdas, tad kāds var būt rezultāts," smejas eksperts Armands Vijups.

Kuršu lentveida aproces no Puzes Lejaskroga senkapu 13.gs. beigu apbedījuma, pirms restaurācijas, ekspozīcijā

FOTO: Ventspils muzejs

Ventspils muzejs ir svēris aproces - to svars  varētu būt līdz 1 kg, 700 - 800 grami uz katras rokas. 

Aproču nodilums liecina, ka tās tikušas valkātas ikdienā un atstātas arī pa nakti. Nav gan ziņu, vai tās liktas uz apģērba vai zem, bet var minēt, ka to asās malas nebūtu bijušas patīkamas tuvu miesai. Arheologs arī norāda uz īpašu marķējumu, kas  sievietei palīdz sakārtot aproces pareizā secībā - vienu uz otras. 

Kuršu sievietes tērpa rekonstrukcija pēc Ances centra senkapu 6.kapa arheoloģiskajām liecībām, Ventspils muzeja ekspozīcija.

FOTO: Ventspils muzejs

Katrai aprocei ir arī atšķirīgs ornaments. Vai tas ir saimnieces statuss?  "Domāju, ka jā, jo ar tādām smagām aprocēm jau neiesi katru dienu govi slaukt," piemetina vēsturnieks. 

Kuršu sievietes skaistuma etalons - resnas kājas

FOTO: Ventspils muzejs

Kāda tad bijusi skaista un precējama kuršu sieviete?

"Kuršu dāmām modē bija nevis tievas kājas, bet resnas kājas. To resnumu veidoja kājauti un sietavas jeb otri kājauti, kas ir 3 metrus gari un 10 - 15 cm plati vilnas audumi, kas tiek tīti ap kājām. Šajos arī bija iestrādāti bronzas gabaliņi. To visu tina no ceļa uz leju. Kāja rezultātā ir pamatīga, lai turētos pretī visiem vējiem," ieskicē vēstures eksperts Armands Vijups.

Sievietēm bija populāras lielās kājas, viņām bija jāstrādā, jādzemdē, jāaizsargā bērni - tieva kā špicka nekam nederēs. Kājām jāizskatās, kā saka, nopietnām. 

Parasti dāmām bija trīs villaines, Ventspils muzejā gan aplūkojama tikai viena.

"Greznāka villaine nav vēl atdarināta, jo tehnoloģija ir ļoti īpaša - gredzentiņus nevis iekniebj iekšā, bet ieauž. Tas ir ļoti piņķerīgs darbs un izmaksā lielu naudu," skaidro pētnieks.

Raksts tapis sadarbībā ar Ventspils muzeju.

Skaties vairāk galerijā