Par kuršiem dzirdēts ir daudz - no tiem vēsturē baidījās teju kā no mēra. Kurši bija drosmīgi jūrasbraucēji ar nežēlīgu karotāju reputāciju, bet vai arī Latvijas īsto lāču izzušanas vainu var "piesiet" viņu it kā negantajām sievietēm? Uzzini visai interesantu stāstu par to, kādas bija tā laika kuršu sievietes, un viņu skaistuma etalonus. 

Kāpēc kuršu sievietei labāk nerunāt pretī? "Viņu etniskais marķieris ir briesmīgas lentveida aproces, kuras kuršu sievietes valkāja uz apakšdelmiem katru dienu. Tās parasti bija 7 līdz pat 11. Kāpēc briesmīgas? Jo padomājiet, ja ar viņām strīdas, tad kāds var būt rezultāts," smejas Ventspils muzeja direktora vietnieks – vadošais pētnieks Armands Vijups. 

Aproču nodilums liecina, ka tās tikušas valkātas ikdienā un atstātas arī pa nakti. Nav gan ziņu, vai tās liktas uz apģērba vai zem, bet var minēt, ka to asās malas nebūtu bijušas patīkamas tuvu miesai. Arheologs arī norāda uz īpašu marķējumu, kas sievietei palīdz sakārtot aproces pareizā secībā - vienu uz otras.  Katrai aprocei ir arī atšķirīgs ornaments. Vai tas ir saimnieces statuss? "Domāju, ka jā, jo ar tādām smagām aprocēm jau neiesi katru dienu govi slaukt," piemetina vēsturnieks.

Kāda tad bijusi skaista un precējama kuršu sieviete? "Kuršu dāmām modē bija nevis tievas kājas, bet resnas kājas. To resnumu veidoja kājauti un sietavas jeb otri kājauti, kas ir 3 metrus gari un 10 - 15 cm plati vilnas audumi, kas tiek tīti ap kājām. Šajos arī bija iestrādāti bronzas gabaliņi. To visu tina no ceļa uz leju. Kāja rezultātā ir pamatīga, lai turētos pretī visiem vējiem," ieskicē vēstures eksperts Armands Vijups.

Sievietēm bija populāras lielās kājas, viņām bija jāstrādā, jādzemdē, jāaizsargā bērni - tieva kā špicka nekam nederēs. Kājām jāizskatās, kā saka, nopietnām.

Bet nu laiks uzzināt, kāds sakars kuršu sievām ar lāču izzušanu Kurzemē! 

Komentāri (16)CopyLinkedIn Draugiem X