Eiropas Padomes komisija lielākoties pozitīvi novērtē Latvijas pieeju mazākumtautību izglītībai

Dokumentā norādīts, ka Latvijai jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp minoritāšu tiesībām un valodu aizsardzību no vienas puses un Latvijas valsts valodas zināšanu veicināšanu no otras. 

Lai arī nesen pieņemtie grozījumi palielina latviešu valodas īpatsvaru mācību procesā, tomēr pamatizglītības līmenī tie atstāj "daudz" iespēju mācīt arī mazākumtautību valodās, un arī vidējās izglītības līmenī šādas iespējas pastāv, norādīts ziņojumā. 

Tomēr mazākumtautību skolēnu iespējas kvalitatīvi apgūt valodu ļoti atkarīgas no skolotāju un mācību materiālu līmeņa.

Venēcijas komisija aicinājusi "pārskatīt" pirmsskolas izglītības iestāžu regulējumu un nodrošināt to, lai mazākumtautību bērniem ir iespēja iemācīties tekoši runāt ģimenes valodā, kam "ir būtiska loma minoritāšu identitātes aizsardzībā un veicināšanā, kā arī lingvistiskās daudzveidības veicināšanā Latvijas sabiedrībā", portālam TVNET norāda Eiropas Padomes preses pārstāvis Žans Baptiste Ronkari.

Vienlaikus Venēcijas komisija norāda uz vairākiem aspektiem, kuros, pēc tās domām, tomēr nepastāv taisnīgs līdzsvars starp minoritāšu tiesībām un valsts valodas stiprināšanu, tai skaitā mācību valodas prasībām privātajās izglītības iestādēs.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, šodien Eiropas Padomes Venēcijas komisija publicēja viedokli par vairākiem 2018.gadā pieņemtajiem normatīvo aktu grozījumiem Latvijā īstenotajā izglītības reformā.

Ministrijā norādīja, ka savā viedoklī Venēcijas komisija ir nepārprotami atzinusi, ka šāda regulējuma noteikšanai ir leģitīms mērķis - valsts valodas prasmes veicināšana. Arī attiecīgo normatīvo aktu izstrādes process atbilst nepieciešamajām procesuālajām garantijām - ir notikušas diskusijas un ieinteresēto pušu iesaiste. Turklāt grozījumi nav negaidīti, bet daļa no vairāk nekā 25 gadus ilga izglītības reformas procesa.

Saistībā ar jaunā koronavīrusa pandēmijas rezultātā ieviestajiem ierobežojumiem Venēcijas komisija viedokli par Latviju izskatīja rakstveida procesā. ĀM pauda nožēlu, ka Venēcijas komisija neņēma vērā Latvijas lūgumu pārcelt viedokļa pieņemšanu uz vēlāku laiku, kas būtu devis Latvijas pusei iespēju īstenot dialogu ar ekspertiem klātienē plenārsēdē.

2019.gada nogalē Venēcijas komisijas viedokli par Latvijas normatīvo aktu grozījumiem attiecībā uz izglītību mazākumtautību valodās lūdza Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Vienlīdzības un pretdiskriminācijas komiteja.

Viedoklis tapis, cita starpā, ņemot vērā Venēcijas komisijas ekspertu vizītes Latvijā šī gada sākumā iegūto informāciju. Venēcijas komisijas viedoklis nav juridiski saistošs un likumdevējs saglabā tiesības izmantot viedoklī sniegto ekspertīzi tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā Satversmei un Satversmes tiesas nolēmumiem.

Eiropas Padomes Venēcijas komisija ir neatkarīga padomdevēja institūcija, kas sniedz ekspertīzi konstitucionālos, demokrātijas, likuma varas un tiesiskuma jautājumos. Komisijā ir 62 dalībvalsts. Venēcijas komisiju veido neatkarīgi minēto valstu pārstāvji - eksperti, kuri darbojas individuāli un neatkarīgi no savas valsts.