Neskatoties uz būvvaldes aizliegumu, īpašnieks līdz ar zemi nolīdzina vēsturiskas koku mājas (40)

Nekas tāds līdz šim nav pieredzēts, saka Rīgas pilsētas būvvalde. Runa ir par vēsturiskām ēkām pašā Daugavas krastā Bolderājā. 

Nojaukšana apturēta, lai tās varētu izpētīt. Bet dažas dienas vēlāk atbraucis traktors un ēkas nolīdzinājis tik ātri, ka nav paguvusi ierasties ne policija, ne būvvalde.

Mājas nojaukšanas kadrus uzņēmusi aktīviste no vietējās biedrības Bolderājas grupa, kas saimnieko netālu esošajā Daugavgrīvas cietoksnī un rūpējas par apkārtnē notiekošo. Video redzams kā pirms nedēļas piektdienas vēlā pēcpusdienā vēsturiskas mājas dažās minūtēs pārvēršas gruvešu kaudzē. 

Vietējie stāsta, ka mājas bijušas ar vēsturisku vērtību, bet pieminekļu sargi tās līdz šim nebija pienācīgi apsekojuši. Tāpēc to nojaukšana varējusi notikt. Viss sācies pagājušo otrdien. Teritorijā iebraukuši traktori un buldozers. Uz žoga parādījies uzraksts - sāksies ēku demontāža. Biedrības aktīvisti nolēmuši koka mājas glābt. 

Sludinājumos, kuros 35 tūkstošu kvadrātmetru lielais zemes gabals tiek tirgots, norādīts, ka tur iespējams veikt rūpniecisko apbūvi, lai gan spēkā esošā pilsētas plānā atļautais zonējums šeit ir "Jauktas apbūves teritorija". 

Sākumā īpašums piedāvāts par pusotru miljonu. Šobrīd - cena nokritusi līdz 600 tūkstošiem. 1993. gadā šeit reģistrēta Sporta sabiedriskā organizācija "Mars Marina". Tā solījusi "kopt un stiprināt Latvijas burātāju tradīcijas". Tomēr 2007. gadā tas tiek likvidēts. Kluba viceprezidents Pāvels Korsuns ir arī zemes īpašnieks. Viņš no jebkādiem komentāriem atsakas.

Maksimālais sods, ko īpašniekam un būvniekam var uzlikt ir no 1400 līdz 7100 eiro.

Nekā personīga būvvalde apstiprina - 2018. gadā zemes īpašniekam tika izdota atļauja būvdarbu sākšanai. Tolaik viņu eksperti esot paļāvušies uz ēku īpašnieku sniegtajām ziņām. Kas izrādījušās nepilnīgas un daudzi fakti par ēku vēsturisko nozīmību noklusēti.

"Demontāžas darbi tika veikti 15 minūšu laikā. Jāņem vērā, ka tā bija piektdienas pēcpusdiena un izbraucām tikko saņēmām informāciju. Neko citu nevarējām darīt, Kad aizbraucām, ja tās bija 15 minūtes," stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns.

Viņš pauž, ka šāda situācija notiek pirmo reizi.

"Tik bezkaunīgu gadījumu neatceros. Pārkāpumi, kas robežojas ar klaju ņirgāšanos par oficiālas iestādes prasībām un lēmumu," turpina Butāns.

Būvvalde apgalvo iepriekš būvdarbi atļauti, jo Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde esot teikusi, ka teritorijā vēsturisku vērtību nav. Bet pārvalde sarunā ar "Nekā personīga" tam nepiekrīt. Tā esot pašvaldības atbildība izvērtēt, kuri īpašumi ir īpaši unikāli un aizsargājami.

"Būvdarbi paši par sevi bija atļauti. Tā bija saskaņota 2018. gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā tagadējā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Bet būvvaldei nebija pilnvērtīga informācija par šīm trim ekām.

Ierodoties uz vietas un vizuāli apsekojot, secinājām, ka iespējams tiešām ir atsevišķi elementi ar kultūrvēsturisku vērtību, tāpēc izlēmām līdz tālākai izpētei būvdarbu apturēt," skaidro Butāns.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas galvenā valsts inspektore Ināra Bula skaidro, ka tas ir Rīgas pilsētas aizsardzības teritorijā esošs īpašums. Līdz ar to viņi nosaka ierobežojumus un nosacījumus.

"Viņi teica, ka esot paļāvušies uz ieteikumu, ka tur var notikt būvdarbi. Tas nebija mūsu ieteikums - var vai nevar. Mēs tikai skatījām jautājumu par objektu iekļaušanu sarakstā. Un noteicām, ka tas ir jāskata vēlāk, kad darbi tiks veikti," stāsta Bula.

Zemes īpašnieks jau esot mēģinājis skandālā iesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta muzeju. Tā direktors piedāvājies, ka varētu pārvest uz Rīgas centru vēsturisko ugunsdzēsēju torni, kas atrodas sižetā redzētajā īpašumā.

Bolderājas biedrība uzskata to par nepieņemamu risinājumu, jo tas atsaistītu rokas īpašniekam turpināt ēku nojaukšanu.