Pētījums: Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju diennaktī guļ tikai sešas stundas vai mazāk

No minētajiem 23% respondentu piecas stundas vai mazāk naktī miegā pavada 5%, bet sešas stundas - 18%.

Tāpat pētījumā atklāts, ka vidēji septiņas stundas guļ 42% respondentu, astoņas stundas - 30%, deviņas stundas vai vairāk - 5%, bet konkrētu atbildi nespēja sniegt 1% aptaujāto.

Trešdaļa jeb 33% respondentu katru vai gandrīz katru nakti pamostas, 17% mostas pāris reizes nedēļā, 15% pāris reizes mēnesī, kamēr 18% - retāk nekā pāris reizes mēnesī. Tikmēr 14% respondenti snieguši atbildi, ka naktī minēto iemeslu dēļ nekad nemostas.

Iegūtie dati liecina, ka, palielinoties vecumam, iedzīvotāji naktī mostas biežāk. Piemēram, vecumā no 64 līdz 75 gadiem 66% mostas katru vai gandrīz katru nakti, lai aizietu uz tualeti vai padzertos. Vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem šis rādītājs ir 46%, savukārt vecumā no 45 līdz 54 gadiem - 26%. Iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem šādu atbildi 22% gadījumu, savukārt vecuma grupās no 25 līdz 34 gadiem un no 18 līdz 24 šie rādītāji ir attiecīgi 17% un 13%.

"BENU Aptiekas" veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka tieši vecāka gadagājuma cilvēki biežāk norādījuši, ka guļ mazāk. Piemēram, vecumā no 64 līdz 75 gadiem 22% aptaujāto norādījuši, ka katru nakti vidēji guļ sešas stundas vai mazāk, kamēr vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem šādu atbildi sniedza 14% aptaujāto.

Attiecībā uz miega režīmu 40% aptaujāto dodas gulēt ap plkst.23, 25% ap plkst.24, bet 21% ap plkst.22. Savukārt 9% gulēt dodas ap plkst.1 vai vēlāk, kā arī 3% plkst.21 vai agrāk. Saistībā ar mošanos no rīta 36% snieguši atbildi, ka parasti to dara ap plkst.7, kamēr 31% ap plkst.6. Tikmēr 14% norādījuši, ka dodas gulēt ap plkst.8, bet 10% plkst.5 vai agrāk. Vien 7% respondentu mostas plkst.9 vai vēlāk.

Pētījumā tostarp atklāts, ka kopumā 22% aptaujāto ar aktivitāšu mērītāju vai sporta pulksteni mēdz sekot līdzi miega kvalitātei, kamēr 6% to dara regulāri, 6% - dažkārt, bet katrs desmitais - reti. Visbiežāk ar dažādu viedierīču palīdzību miega kvalitātei seko līdzi jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kopumā 36% šīs grupas respondentu norādījuši, ka miega kvalitātes mērīšanai izmanto aktivitāšu mērītājus vai sporta pulksteņus.

Ģimenes ārste Zane Zitmane norāda, ka ilgstoša neizgulēšanās, proti, vismaz trīs mēnešu garumā pavājina imunitāti, kā arī paaugstina dažādu saslimšanu riskus, sākot no dažādiem vīrusiem, līdz pat sirds slimībām un diabētam problēmām. Nepietiekams miegs, pēc speciālistes paustā, nozīmē, ka organismam nepietiek laika atjaunoties, kā rezultātā rodas nespēks, grūtības koncentrēties, izteiktas garastāvokļa svārstības un nomāktība.

Miega kvalitāti ietekmē vairāki faktori - miega režīms, pirmsmiega rituāli, fizisko aktivitāšu daudzums, matrača un spilvena piemērotība, kā arī gaisa temperatūra. Tāpat istabā nedrīkstētu būt pārāk gaišs un trokšņains. Zitmane norāda, ka svarīgākais ir tas, cik daudz laika tiek atvēlēts miegam. Ir cilvēki, kas nevar izgulēties, ja nav devušies gulēt laicīgi, tomēr citi jūtas labāk, ja gulēt iet vēlu un vēlu arī ceļas.

Tāpat eksperte norāda, ka īsi pirms došanās gulēt ieteicams doties pastaigā svaigā gaisā. Vēlams ieviest arī kādus rituālus pirms miega, piemēram, lasīt grāmatu, lai organisms jau laikus var atslābt un būtu vieglāk aizmigt. Ļoti svarīgi būtu ik dienu mosties un doties gulēt vienā un tajā pašā laikā. Liela nozīme ir arī miega videi - matracim un spilvenam jābūt ērtam un piemērotam individuālajām vajadzībām, istabai jābūt klusai un tumšai, vēlamā gaisa temperatūra istabā ir 18 grādi pēc Celsija.

Dienas otrajā pusē, pēc ģimenes ārstes paustā, nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus. Stundu pirms gulētiešanas nevajadzētu skatīties telefona vai datora ekrānā, jo to radītā zilā gaisma traucē organismam dabiski izstrādāt miega hormonu melatonīnu un var radīt grūtības aizmigt.

Tostarp nav ieteicams skatīties televizoru vai spēlēt videospēles, kā arī pārēsties, jo tas ne vien traucēs aizmigt, bet arī radīs pastiprinātu slodzi gremošanas sistēmai, kam naktī būtu jāatpūšas, nevis jāstrādā pastiprinātā režīmā.

"BENU Aptiekas" veselības monitoringu veic "BENU Aptieka" sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS". Pētījums veikts 2020.gada aprīlī un maijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.