Levits tuvākajā laikā iesniegs Saeimā izskatīšanai Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu (26)

Viņš pauž gandarījumu, ka daudzās Latvijas vietās administratīvi teritoriālā reforma ir iekustinājusi kultūrvēsturiskās identitātes un piederības kādai latviešu vēsturiskajai zemei apzināšanos. Tāpat Valsts prezidents augstu vērtē Saeimas un atbildīgo ministriju gatavību izstrādāt un tuvākajā nākotnē konsekventi īstenot atsevišķu politiku šajā jautājumā.

"Diskusijās par administratīvi teritoriālo reformu esam apzinājušies, ka latviskās identitātes daudzveidība, kā arī latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide un tajās veidojušās unikālās mazās kultūrtelpas ir nozīmīgs un saglabājams visas sabiedrības kopējs labums. Valstij nepieciešama atsevišķa pārdomāta horizontālā politika šajā jomā," uzsver Levits.

Valsts prezidents atzīst, ka ar administratīvi teritoriālo reformu risina pastāvošās ekonomiskās un sociālās problēmas, kā arī pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, tomēr, Levits uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma nav īstais instruments kultūrvēsturiskās identitātes un piederības stiprināšanai. Tam nepieciešami citi likumi un instrumenti.

Lai sekmētu kopīgas valsts politikas tapšanu vietējo kopienu identitātes stiprināšanai un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai, Valsts prezidents paredzējis jau tuvākajā laikā iesniegt Saeimā izskatīšanai Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu.

Levita ieskatā, likumos ir jāsaglabā vietējās kopienas, kurām ar likumu ir piešķirta sava noteikta kompetence lokālas nozīmes jautājumu kārtošanā. "Tas dotu iespēju iedzīvotājiem risināt lokālos, vietējās kopienas jautājumus tuvāk viņu dzīvesvietai, kā arī stiprinātu iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti un piederības sajūtu konkrētai vietai," skaidro Valsts prezidents.

Vienlaikus viņš arī pauž nožēlu, ka Saeima neatbalstīja viņa priekšlikumu pašvaldību domju vēlēšanu likumā dot iespējas iesniegt kandidātu sarakstus ne vien politiskajām partijām un to apvienībām, bet arī vēlētāju apvienībām. Levits pauž cerību, ka tuvākā vai tālākā nākotnē, analizējot pašvaldību vēlēšanu procesu un iedzīvotāju demokrātisko līdzdalību, Saeima pie šā jautājuma varētu arī atgriezties atkārtoti.

Tāpat Levits negatīvi vērtē ilgstošo vilcināšanas ar Vietējo pašvaldību referendumu likuma pieņemšanu, kas joprojām ir iestrēdzis arī šajā Saeimā. "Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros likumdevējam vairs nav nekāda attaisnojuma šāda likuma pieņemšanas atlikšanai. Vietējo pašvaldību referendumu likuma pieņemšana un jēdzīga iedzīvināšana tikai stiprinātu iedzīvotāju demokrātisko līdzdalību un demokrātiskos procesus kopumā pašvaldībās," uzskata Levits.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents pirmdien izsludināja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021.gada 119 pašvaldību vietā izveidot 42.