Jebkura veida, tostarp arī rasu, diskriminācijas novēršanai ir intensīvi jāstrādā ar sabiedrību, tā ir jāizglīto, tāpēc šim jautājumam jābūt iekļautam skolu mācību programmās, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs: Rasu diskriminācijas novēršanai jābūt skolu mācību programmās (18)
Tiesībsargs uzsver, ka ar atsevišķām vienas reizes sabiedrības izglītošanas kampaņām rasismu un rasu diskrimināciju izskaut ir teju neiespējami. Tiesībsarga ieskatā, tam ir jābūt ilgstošam un koordinētam aktivitāšu kopumam vairāku gadu garumā ar konkrēti noteiktiem sasniedzamiem mērķiem.
Jansons uzsver, ka Latvijas populācija nav salīdzināma ar tādām valstīm kā Francija, Beļģija, Anglija vai ASV.
"Etniski citu rasu pārstāvji nav daudz mūsu populācijā, ar ko skaidrojams, ka biroja rīcībā nav daudz sūdzību. Bet tas nenozīmē, ka aizspriedumi nepastāv un ka cilvēki viegli pieņemtu citas rases, tautības pārstāvjus savā vidē," atzīmējis tiesībsargs.
Tiesībsargs norāda, ka rasisms un rasu diskriminācija Latvijā nav sveši jautājumi, un par to liecinot sabiedriskās domas aptaujas un padziļinātie pētījumi. Viņš norādīja, ka SKDS 2017.gadā un 2019.gadā veiktie pētījumi apliecinājuši, ka Latvijas iedzīvotājiem ir aizspriedumi pret patvēruma meklētājiem un citu rasu pārstāvjiem.
Tāpat Tiesībsarga birojs esot konstatējis gadījumus no nevalstisko organizāciju ziņojumiem, kad atteikts izīrēt dzīvokli tumšādainiem cilvēkiem.
Lai arī SKDS aptauja liecināja, ka Latvijas iedzīvotājiem nav bijusi negatīva pieredze saskarsmē ar citu rasu pārstāvjiem (afgāņiem, sīriešiem, pakistāņiem, afrikāņiem, indiešiem, ķīniešiem), tomēr, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa,
vidēji vairāk nekā 82% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka viņi negribētu, lai citas izcelsmes cilvēki kļūtu par kaimiņiem, ģimenes locekļiem vai darba biedriem.
"Šādi rezultāta raisa pamatotas bažas, jo neiecietība kā agresijas forma sākotnēji var būt latenta jeb slēpta, bet nav izslēgts, ka pie kādiem apstākļiem tā var transformēties tiešā fiziskā un emocionālā agresijā pret citas rases, tautības cilvēkiem," uzskata Jansons.
Jansons aicina aizskartās puses, kas saskārušās ar rasismu vai rasu diskrimināciju, savu tiesību aizsardzībai vērsties pie tiesībsarga - tiesībsargs sola sniegt nepieciešamo atbalstu.
Vienlaikus Tiesībsarga biroja paziņojumā atzīmēts, ka pēdējos gados birojā saņemti e-pasta iesniegumi par rasistiskiem izteikumiem - naida runu internetā. "Rasisma un tam līdzīgu aizspriedumu iedīgļi ir cilvēku prātos un sirdīs, un to izmainīt ir ilgs, regulārs un pacietību prasošs darbs, kurā ikvienam sabiedrības loceklim jāgrib iepazīt citādo un mainīties," uzsvērts tiesībsarga paziņojumā.
Jansons cer, ka Latvijas sabiedrība ir "atvērta sirdssabiedrība", kura gatava ne tikai palīdzēt saviem iedzīvotājiem, bet spēs ar laiku lūkoties uz citu rasu, tautību, reliģijas pārstāvjiem bez aizspriedumiem un naida.