Pēdējos 30 gados divas trešdaļas jauno slimību pārnestas no savvaļas dzīvniekiem (4)

Kā aģentūru LETA informēja PDF komunikācijas vadītāja Laura Treimane, pēdējo desmit gadu laikā zoonožu uzliesmojumu biežums, iespējams, ir trīskāršojies. Jaunās zoonozes ir nopietni apdraudējušas cilvēku veselību visā pasaulē, izraisot arī tādas slimības kā HIV/AIDS, SARS, cūku gripu, MERS, Ebolas vīrusu un arī Covid-19.

Ziņojumā PDF identificējis faktorus, kas veicina zoonožu parādīšanos, izmaiņas zemes lietošanā un dabisko ekosistēmu pārveidošanu, piemēram, lauksaimnieciskās ražošanas intensifikāciju, dabisko mežu izciršanu. PDF aicina steidzami rīkoties, lai izvairītos no turpmākām pandēmijām, kas apdraud cilvēku veselību, valstu drošību un ekonomiku pastāvēšanu.

Treimane atgādina, ka Pasaules Ekonomikas forums (WEF) pirms vairāk nekā desmit gadiem ir klasificējuši pandēmijas un infekciju slimības kā vienu no galvenajiem globālajiem riskiem.

Pašlaik WEF par lielākajiem nākotnes riskiem ilgtermiņa ekonomikas funkcionēšanai atzīst draudus, kas saistīti ar klimata un dabas sistēmu noplicināšanu.

PDF direktors Jānis Rozītis izteicies, ka cilvēkiem vairāk nekā jebkad agrāk ir jāuzlabo attiecības ar dabu. Noplicinoša dabas resursu izmantošana un neilgtspējīga pārtikas sistēma esot kļuvusi par milzīgu risku.

"Esam izstrādājuši un augstākajām amatpersonām Latvijā nosūtījuši rekomendācijas ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19. Šis ir īstais brīdis, lai atveseļošanās plānu kontekstā pieņemtu pārdomātus, tālredzīgus, sabiedrības interesēs balstītus lēmumus arī Latvijā," sacīji Rozītis.

Viņš uzsver, ka slimību parādīšanos ietekmējošie faktori esot cieši saistīti ar cilvēku attieksmi pret dabu, tāpēc esot nepieciešami juridiski stingri ietvari ekonomikas pārkārtošanai un Eiropas Savienības atkarības mazināšanai no produktiem, kas saistīti ar neskarto mežu izciršanu lauksaimniecības zemju ierīkošanai.

Aptuveni 10 miljoni hektāru mežu katru gadu pasaulē tiek zaudēti, pārvēršot tos aramzemes un ganību platībās. Patreizējā neilgtspējīgā globālā pārtikas sistēma veicina plašu dabisko teritoriju pārveidi lauksaimniecībai, tādējādi sadrumstalojot dabiskās ekosistēmas un palielinot savvaļas dzīvnieku, mājlopu un cilvēku mijiedarbību, kas līdztekus klimata un dabas daudzveidības krīzēm veicina arī jaunu zoonožu parādīšanos, piebilda Rozītis.