Viedoklis: ASV kapitālisms piedzīvo strauju norietu

FOTO: AFP / Scanpix

Amerikāņu kapitālisms piedzīvo strauju norietu. Patiesībā tas sākās vēl pirms Covid-19 krīzes, kas šo procesu tikai paātrināja. Ekonomiskā krīze, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, ir ļoti nopietns trieciens ASV ekonomiskajai un arī politiskajai sistēmai, viedoklī medijam “Financial Times” raksta ekonomikas un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Henry Kaufman & Company” vadītājs Henrijs Kaufmans.

Viņš raksta, ka 1776. gadā, kad tika dibinātas Amerikas Savienotās Valstis, pastāvēja pārliecinošs viedoklis, ka cilvēkiem ir jātiecas pretim materiālam progresam un labākais veids, kā to sasniegt, ir pateicoties konkurencei, darbam un brīvai tirdzniecībai. Tādējādi – liekot pamatu kapitālismam.

Adams Smits reiz rakstīja, ka valstij ir jāspēlē ierobežota loma ekonomiskajās norisēs. Viņaprāt, valdībām ir jādomā par nacionālo drošību un likumu ievērošanu, to vidū – par privātīpašuma aizsargāšanu, kā arī jānodrošina sabiedriskais labums, kā izglītība.

Viņš norādīja, ka pastāv risks, ka kapitālismā varētu veidoties izteikts sabiedrības slāņojums, kurā dzīvo bagātie un nabadzīgie.

“Neviena sabiedrība nevar būt plaukstoša un laimīga, ja liela daļa no tās dzīvo nabadzībā,” brīdināja Smits. Viņš cerēja, ka izaugsme tiks sasniegta, pateicoties dažādiem līderiem, kas nav no pastāvošās iekārtas valstsvīru vidus.

“Tomēr šāda veida kapitālisms vairs nestrādā. Brīvā tirdzniecība ir pārvērtusies par līgumiem, kurus valstīm jānoslēdz, ievērojot dažādus ierobežojumus. Darbaspēka brīvo kustību ierobežo dažādas robežas. Konkurence biznesā ir sakropļota, un daudzi tai vairs neuzticas. Antimonopola politika, ko pieņēma ASV prezidenta Teodora Rūzvelta laikā, jau sen ir aizmirsta. Daudzi uzņēmumi tagad izbauda pieeju visas pasaules tirgum, tajā pašā laikā ļaujot darboties pēc saviem noteikumiem,” norāda Kaufmans.

Finanšu tirgos arvien uzkrītošāka kļūst to uzņēmumu koncentrācija, kas nav uzskatāmi par finanšu jomas pārstāvjiem. Mūsdienās stingra pieeja investīciju pārvaldībai un vērtspapīriem ir arvien mazākam finanšu konglomerātu skaitam. Valstu varasiestādes nereti piever acis uz acīmredzamiem un lieliem interešu konfliktiem.

“Normālos konkurences apstākļos ir jābūt tā, ka tie, kam labāk veicas un kas piedāvā labākus pakalpojumus un preces, var veiksmīgi turpināt savu darbību. Taču tiem, kas piedāvā zemākas kvalitātes preces un pakalpojumus, agri vai vēlu būtu jācieš neveiksmes. Taču arvien biežāk tas vairs tā nenotiek, kā rezultātā zemas kvalitātes pakalpojumu sniedzēju un preču ražotāju kļūst arvien vairāk,” raksta Kaufmans.

Pašlaik vērojama tendence, ka kapitālismu nomaina statisms – politiskās ekonomikas forma, kurā valstij ir centralizēta kontrole pār sociālajām un ekonomiskajām norisēm.

Piemēram, ASV Federālā valdība un Federālās rezerves var īstenot statismu. Valdībai ir ļoti plašas pilnvaras, lai noteiktu nodokļus, aizņemtos vai pārvietotu līdzekļus. Federālais parāds sabiedrībai, kas pašlaik mērāms 20 triljonos dolāru, nav šķērslis, lai valsts aizņemtos vēl vairāk. Vēl pēc kāda laika ASV dolārs kļūs par galveno rezerves valūtu, un ārvalstu investori labprāt dos priekšroku iegādāties ASV valdības izdotās obligācijas.

“Turpretī koronavīrusa pandēmijas dēļ uz valsts un pašvaldību kredītiespējām ir izdarīts liels spiediens, liekot daudzām no tām meklēt federālu palīdzību. Vairāki štati, visticamāk, būs finansiāli atkarīgi no federālās valdības, tādējādi tiks vājināta to neatkarība, vienlaikus stiprināta centrālā vara. Un tas nav tas, ko paredz ASV federālisma sistēma,” raksta Kaufmans.

Vēsturiski Federālās rezerves ir uzskatītas par kaut ko neatkarīgu no tiešas politiskās ietekmes. Tomēr Centrālās bankas atbilde uz pandēmijas radītajām sekām parāda, ka Federālo rezervju kvazi neatkarība ir visai trausla, un tā izplata statismu.

“Jāatzīst, ka Federālās rezerves bija ļoti izpalīdzīgas iepriekšējo krīžu laikā. Tā tas bija Otrajā pasaules karā, kad tika stabilizēta ASV finanšu sistēma. Tā tas bija 2008. gadā, kad Federālās rezerves piespieda lielākās bankas pieņemt valsts kapitālu un strauji samazināt procentu likmes,” norāda Kaufmans.

Tomēr Federālo rezervju atbilde uz Covid-19 pandēmiju ir visai vāja. Tās iepērk ne tikai valdības, bet arī komercsektora aktīvus, to vidū – arī zemas kvalitātes aktīvus, aizdevumu obligācijas, kā arī citus līdzekļu fondus. Tiek strādāts, lai varētu izsniegt aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kopš šā gada sākuma Federālo rezervju bilance jau ir palielinājusies par trīs triljoniem dolāru, sasniedzot jau septiņus triljonus dolāru. Finanšu tirgi ir gaidījuši, ka Federālās rezerves varēs iejaukties, reaģējot uz jebkuru strauju akciju cenu kritumu.

Pirms pandēmijas Federālās rezerves veica būtisku progresu, mazinot savu balansu. Tomēr tagad mēs varam sagaidīt, ka Federālo rezervju finanšu līdzekļu apjoms strauji palielināsies, it īpaši, kamēr nebūs skaidrs pandēmijas atrisinājuma scenārijs, piemēram, jaunas un efektīvas vakcīnas ieviešana. Šajā laikā arī tirgos pastāvēs liela nenoteiktība.

“Tā kā federālā valdība un Federālās rezerves ir stingri apvienojušas spēkus, iespējams, notiek neatgriezeniska kapitālisma pārvēršana statismā. Tā ir milzīga atkāpšanās no ASV dibinātāju vīzijas. Ļoti iespējams, ka tā nav tāda ekonomiskā sistēma, kādu vairums šodien dzīvojošo amerikāņu vēlētos atstāt nākamajām paaudzēm,” noslēdz Kaufmans.

Uz augšu