Karstuma dēļ Rīgā izsludina oranžo brīdinājumu

Jau aizvadītajā naktī Rīgas centrā gaisa temperatūra nepazeminājās zem plus 20 grādiem. Arī turpmākās divas diennaktis būs ļoti karstas - naktīs minimālā gaisa temperatūra būs ap plus 20 grādiem, bet pēcpusdienās sasniegs plus 28...31 grādu.

Ņemot vērā karstos laikapstākļus, Rīgā izsludināts oranžais brīdinājuma līmenis, brīdinot, ka karstuma ietekmē pastāv paaugstināts veselības problēmu risks plašam iedzīvotāju lokam, sevišķi vecākiem cilvēkiem un zīdaiņiem. 

Iedzīvotājiem ir jāseko un jārīkojas atbilstoši norādījumiem, ko sniedz atbildīgās institūcijas.

Laika prognoze turpmākajām trīs dienām Rīgai

Sestdien naktī saglabāsies silts laiks, termometra stabiņam svārstoties +21...+23 grādu robežās, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Pūtīs lēns vējš, savukārt nokrišņi nav gaidāmi. Sestdien nokrišņi nav gaidāmi un debesis pārsvarā būs skaidras. Gaisa temperatūra sasniegs +29 grādus, un pūtīs neliels dienvidu vējš ar ātrumu līdz 8 m/s.

Svētdien naktī debesis būs pārsvarā skaidras, nokrišņi nav gaidāmi un pūtīs rietumu, dienvidrietumu vējš ar ātrumu līdz 4 m/s. Minimālā gaisa temperatūra +20 grādi. Svētdien dienā gaiss uzsils līdz +27 grādiem, debesis būs pārsvarā skaidras un pūtīs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš ar ātrumu līdz 8 m/s.

Pirmdien naktī nokrišņi nav gaidāmi. Pūtīs ziemeļrietumu vējš ar ātrumu līdz 4 m/s. Minimālā gaisa temperatūra +20 grādi. Pirmdien dienā gaiss iesils līdz +26 grādiem. Pūtīs dienvidu, dienvidrietumu vējš ar ātrumu līdz 6 m/s. Pēcpusdienā un vakarā palielināsies mākoņu daudzums un iespējami nelieli nokrišņi.

Karstajā laikā NMPD mediķi atgādina neuzturēties tiešos saules staros un pietiekami daudz dzert ūdeni

Lai saudzētu savu veselību, karstajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi iesaka pēc iespējas mazāk dienas vidū uzturēties tiešajos saules staros, aģentūru LETA informēja NMPD galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane.

Tāpat mediķi rekomendē uzņemt šķidrumus pietiekamā daudzumā, izvēlēties atbilstošu apģērbu, kā arī rūpēties par bērniem un sirmgalvjiem.

Šajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu gulšņāt pludmalē, dienas vidū rušināties dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā - no plkst.11 līdz 15.

Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu cepuri vai lakatiņu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.

Dienests aicina ņemt vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību norises gaitu, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tostarp sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu.

Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties - viņiem jānodrošina telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu, aicina NMPD.

Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, ir pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī dzert ūdeni pietiekamā daudzumā.

Nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.

Karstā laikā mediķi iesaka uzņemt šķidrumu vairāk nekā parasti - padzerieties vēl pirms parādās slāpes. Ieteicams pamīšus lietot vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni. Tāpat tiek rekomendēts nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju jeb ķermeņa atūdeņošanos.

Vienlaikus tiek mudināts plānot savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties ilgstoši atklātā saulē.

Ja tomēr jādodas ārā, jāvalkā cepure un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Tāpat būtu jāņem līdzi pietiekamu daudzumu ūdens, kā arī jālieto saules aizsargkrēms.

Pilsētās uz ielas būtu jāturas vairāk ēnas pusē, kā arī jāmeklē atvēsinājums telpās ar kondicionēšanas iekārtām, piemēram, veikalos vai kafejnīcās.

Lai atvēsinātos, varētu vairākas reizes dienā iet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli.

Mediķi tostarp aicina ievērot piesardzību peldoties. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī, uzsver NMPD.

Palīdzības sniegšanai pārkaršanas gadījumā cietušais būtu jānovieto pusguļus vēsākā vietā vai ēnā, jāatģērb un jāmitrina ar vēsu ūdeni cietušā piere, kakls vai krūtis. Tostarp jādot dzert vēsu ūdeni un jārada gaisa plūsma. Nepieciešamības gadījumā būtu jāizsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Ja karstajā laikā rodas veselības problēmas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai, iepriekš sazinoties telefoniski, jāvēršas pie dežūrārsta, dodieties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.