/nginx/o/2020/03/09/12998962t1h36fa.jpg)
Amerikāņu izlūkdienesti nonākuši pie secinājuma, ka Krievijas militārais izlūkdienests slepus piekukuļojis ar Taliban kustību saistītus afgāņu kaujiniekus, lai viņi Afganistānā miera sarunu laikā nogalinātu Rietumu koalīcijas spēku pārstāvjus, to vidū arī amerikāņus.
Par šādu rīcību informētās ASV amatpersonas laikrakstam “The New York Times” pastāstījušas, ka afgāņu kaujinieki šos uzdevumus arī pildījuši, lai izjauktu tobrīd uzsāktās miera sarunas.
Krievijas militārais izlūkdienests, kas jau iepriekš bija saistīts ar vairākām slepkavībām un slepenām operācijām Eiropā, pagājušajā gadā centās destabilizēt Rietumus un revanšēties par savām neveiksmēm, piedāvājot atlīdzību par sekmīgiem uzbrukumiem koalīcijas spēkiem Afganistānā.
Saskaņā ar laikraksta avotu teikto, islāma kaujinieki un citi militarizēti noziedzīgi grupējumi no Krievijas saņēmuši diezgan dāsnu atlīdzību. “The New York Times” norāda, ka 2019.gadā kaujās Afganistānā tika nogalināti 20 amerikāņu karavīru, taču nav īsti skaidrs, kuras no traģiskajām epizodēm ir saistītas ar šāda veida pasūtījumu.
Ar ASV izlūkdienesta secinājumiem tika iepazīstināts arī prezidents Donalds Tramps, bet Baltā nama Nacionālā drošības padome šo problēmu starpresoru sanāksmē apsprieda marta beigās. Ierēdņi bija sagatavojuši vairākus rīcības plāna variantus, to skaitā caur diplomātiskiem kanāliem nodot prasību Maskavai šādu rīcību pārtraukt, kā arī vienlaikus pastiprināt sankcijas un veikt citus atbildes pasākumus, taču galīgais lēmums būtu jāpieņem Baltajam namam.
Taliban kaujinieku mudināšana nogalināt amerikāņus bija daļa no Krievijas īstenotā hibrīdkara pret ASV kopā ar tādiem paņēmieniem kā kiberuzbrukumi, dezinformācijas izplatīšana un slēptas militāras operācijas.
Oficiālais Taliban pārstāvis Zabihula Mudžahids noliedz, ka viņa kaujiniekiem būtu “jebkādi šāda veida sakari ar kādas valsts izlūkdienestiem” un apgalvo, ka amerikāņu ziņojums ir mēģinājums viņus nomelnot.
ASV izlūkdienesta iegūtā informācija daļēji balstās uz sagūstīto afgāņu kaujinieku pratināšanā iegūtajām ziņām. Tomēr šī informācija neietver detalizētus aprakstus par to, kā nauda nodota un kādā veidā noteikti uzbrukumu mērķi. Nav arī zināms, tieši kur notikušas Krievijas pārstāvju sarunas ar afgāņu kaujiniekiem.
ASV prezidents Donalds Tramps ir ieinteresēts pamierā Afganistānā, lai novembrī tiktu pārvēlēts. Gan amerikāņu, gan arī Afganistānas oficiālās amatpersonas iepriekš apsūdzēja Krieviju strēlnieku ieroču piegādēs Taliban kaujiniekiem, ko Kremlis kategoriski noliedz.
Kaut arī pagājušā gada vasarā un rudenī Rietumu koalīcijas spēku rindās Afganistānā bija kritušie, kopš tā laika upuru skaits ir sarucis. Četri amerikāņi tika nogalināti šā gada sākumā, taču talibi jaunus uzbrukumus nav rīkojuši kopš februāra, kad par to parakstīta vienošanās.
Turklāt koronavīrusa dēļ ASV spēki ir krasi ierobežojuši izbraukšanu no bāzēm Afganistānā, kam arī varētu būt ietekme uz to, ka uzbrukumu ir mazāk.
Krievijas ārlietu ministrija sestdien paziņoja, ka laikrakstā “The New York Times” izklāstītā versija ir viltus ziņa un ka Krievija nav maksājusi teroristiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā.
