Sabiedrība arvien aktīvāk iestājas par pesticīdu izmantošanas samazināšanu (4)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Biškopis pie bišu stropa.
Biškopis pie bišu stropa. Foto: Unsplash

Ne tikai Latvijas biškopji, bet sabiedrība kopumā arvien aktīvāk iestājas par pesticīdu izmantošanas samazināšanu rūpēs par apputeksnētājiem un vides aizsardzību, pauda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

"Ir sajūta, ka sabiedrība vairs nevēlas dzīvot pa "vecam" un vēlas, lai kaitīgās vielas lieto mazāk," sacīja Krauze, norādot, ka līdzīgs kā Latvijā ir arī Eiropas sabiedrības vispārējais noskaņojums, ko apliecina 20. maijā Eiropas Komisijas (EK) prezentētās Eiropas Zaļā kursa galvenās stratēģijas, kur EK tostarp prasa līdz 2030. gadam par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu.

Krauze teica, ka Latvijas biškopji kopumā atbalsta Eiropas Zaļā kursa galvenās stratēģijas un iestājas par tām. Tāpēc arī nozare aktīvi pievērš sabiedrības uzmanību glifosātu un pat tādu pesticīdu lietošanai, kas negatīvi neietekmē bites, bet kuru klātbūtne var tikt konstatēta atsevišķā lauksaimniecības produkcijā.

Viņš teica, ka augļkopji un dārzkopji Latvijā saimnieko videi draudzīgi, taču salīdzinoši vairāk miglo graudkopji, lai gan ar tie, Krauzes ieskatā, varētu saimniekot videi draudzīgāk. "Vislielākās domstarpības biškopjiem ir ar lielajām graudkopības saimniecībām, kas miglotāju jaudas nav saskaņojušas ar platībām.

Ja ievēro miglošanai atļauto laiku, piemēram, insekticīdus lieto nakts stundās, izņemot pārlieku vējainas vai slapjas naktis, miglošanai atliek maz laika. Tāpēc arī pārkāpumus konstatē,"

sprieda Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs.

Krauze nevarēja komentēt to, cik ir šādu pārkāpumu. Vienlaikus viņš pastāstīja, ka biškopji bieži cenšas šāda tipa situācijas atrisināt pārrunu ceļā un no sākuma dodas pie konkrētā graudaudzētāja aprunāties. "Ja viss tiek pārrunāts, bieži vien konflikta situācijas neveidojas. Taču konfliktsituācijas veidojas, ja graudaudzētājs nerunā," viņš teica.

Pēc Krauzes teiktā, šim pavasarim ir raksturīgs, ka sabiedrība biežāk ziņo gan par miglošanu pārāk lielā vējā, gan par aizsargjoslu pārkāpumiem un citiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumiem.

Jau ziņots, ka Latvijas Dabas fonds (LDF), Latvijas Biškopības biedrība un Ekodizaina kompetences centrs iesniegšanai zemkopības ministram aicināja Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju, kurā pieprasīts ES lēmumu pieņēmējiem aizsargāt bites, balsojot par pienācīgu pesticīdu risku izvērtēšanas procesu.

Foto: Zane Bitere/LETA

Arī citu ES dalībvalstu organizācijas un pilsoņi ar šo petīciju aicina atbildīgās ministrijas apstiprināt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2013.gadā EK uzdevumā izstrādātās "Bišu vadlīnijas", kurās vērtēta trīs neonikotinoīdu grupas insekticīdu - midakloprīda, klotianidīna un tiametoksama - ietekme uz apputeksnētājiem.

Pagājušā gada pavasarī EFSA publicēja savu atzinumu, kurā apstiprinājās visu trīs vielu - midakloprīda, klotianidīna un tiametoksama - kaitīgums, kam sekoja ES dalībvalstu vairākuma atbalstīts EK lēmums būtiski ierobežot šo vielu lietošanu lauksaimniecībā.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu