Tiešraides arhīvs: diskutē par saīsinātā darba laika shēmas ieviešanu Latvijā (11)

Viņa uzsvēra, ka abos šajos gadījumos darba līgums tiktu turpināts, saglabājot darba attiecības.

"Mums ir nepieciešams mehānisms, lai darba devējiem būtu mazāk stresa un būtu iespējama ātrāka pilnvērtīgas saimnieciskās darbības atsākšana pēc krīzes. Šāds mehānisms sekmīgi darbojas jau vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs," uzsvēra Meņģelsone.

Viņa skaidroja, ka Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem ES, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beigsies otrdien, 30.jūnijā. 

Tāpat Meņģelsone atzīmēja - kā nākamais iespējamais atbalsta instruments uzņēmumiem konceptuāli ir nosauktas darba algu subsīdijas eksportspējīgiem uzņēmumiem, bet normatīvais regulējums vēl nav izstrādāts.

LDDK vadītāja skaidroja, ka saīsinātā darba laika shēma ļauj darba devējam nodarbināt darbinieku mazāku stundu vai dienu skaitu, to neatlaižot. Tas ļauj darba devējam būt elastīgākam, samazināt darbaspēka izmaksas, nelikvidēt darbavietas, saglabāt cilvēkkapitālu un ietaupīt uz atlaišanas izmaksām. 

Savukārt darba ņēmējiem šāds mehānisms nozīmē nemainīgu ienākumu līmeni, jo atlikusī algas daļa tiek piemaksāta no valsts līdzekļiem. Līdz ar to darba ņēmējam nav jāzaudē darbs un kvalifikācija, tiek iegūta drošība un pārliecība par to, ka darba attiecības tiek saglabātas. 

"Savukārt sabiedrības ieguvumi ir bezdarba līmeņa nepalielināšanās, saglabāts nemainīgs patēriņa līmenis, iespēja pēc krīzes pārvarēšanas ātrāk atsākt ekonomisko darbību iepriekšējā līmenī," skaidroja Meņģelsone.

Viņa norādīja, ka daudzās ES valstīs šāds mehānisms ir ieviests kopš 2009.gada krīzes, bet citās tas tika ieviests kā Covid-19 krīzes pagaidu risinājums. Arī saīsinātā darba laika shēmā iesaistīto nodarbināto skaits ir dažāds, piemēram, Čehijā tas ir mazāks par 3%, bet Francijā un Itālijā lielāks par 40% no visiem nodarbinātajiem. 

Meņģelsone sacīja, ka šāds mehānisms būtu jāievieš pēc iespējas ātrāk un pauda cerību, ka Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija būs ieinteresētas šāda mehānisma ieviešanā. 

Viņa arī norādīja, ka jau kopš Covid-19 krīzes sākuma priekšlikumus šādas sistēmas izveidei Latvijā LDDK ir aktīvi paudusi atbildīgo ministriju darba grupās un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Vienlaikus Meņģelsone atzina, ka pagaidām liela atsaucība no atbildīgo ministriju puses šim LDDK priekšlikumam nav bijusi.