Siltais laiks veicinājis kaitēkļu izplatību un attīstību

Lauka maijvabole (Melolontha melolontha).

FOTO: Edgars Priedītis/LETA

Pēdējās nedēļās retie nokrišņi un karstais laiks sekmējis dažādu kaitēkļu attīstību un izplatību, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) informācija.

Tostarp siltajā laikā uz dažādu sugu augiem strauji izplatās laputis. Tās ir grūti ierobežot to straujās attīstības dēļ, tomēr laputu ierobežošana ir būtiska. Sevišķi svarīgi tas ir gados, kad šie kaitēkļi izplatās masveidā, jo to radītie bojājumi ietekmē ražas apjomu, kvalitāti. Augi var iet bojā, ja laputu attīstībai ir labvēlīgi laika apstākļi un tās savairojas masveidā.

VAAD brīdina, ka laputu ierobežošanas pasākumus straujās attīstības dēļ parasti jāveic visas sezonas garumā. Laputīm ir daudz dabisko ienaidnieku, piemēram, putni, parazītiskie plēvspārņi, mārītes, ziedmušas, zeltactiņas, kuras nepieciešams piesaistīt dārzam, lai tie dabiski ierobežotu laputu izplatību. Tomēr ir gadījumi, kad dabiskie ienaidnieki nespēj tikt galā ar laputu lielo daudzumu. Lielās platībās var lietot augu aizsardzības līdzekļus.

Pagājušās nedēļas izskaņā ar 14% izplatību laputis bija sastopamas ābeļu stādījumos, protams, novērojami arī citi kaitēkļi, kuru attīstību veicinājis ilgstoši sausais un siltais laiks. Ābeļu lapu blusiņas bija sastopamas vidēji ar 17% izplatību, bet ābeļu tīklkodes - ar 5% vidējo izplatību.

Šobrīd visiem ābeļu audzētājiem rūpīgi jāseko līdzi ābolu tinēju attīstībai, jo sākusies to olu šķilšanās. Ābolu tinēju kāpuri pēc šķilšanās iegraužas ābolos un turpina grauzties sēklu kameru virzienā.

VAAD iesaka ābolu tinēju ierobežošanas nolūkā sistemātiski savākt kritušos augļus un likvidēt tos. Jūlijā ap koku stumbriem jāapliek ķeramās jostas, kas novembrī jānoņem un kopā ar kaitēkļiem jāsadedzina. Vēlu rudenī ieteicams arī notīrīt koku stumbrus no sūnām, ķērpjiem, vecām mizas plēksnēm un citām kaitēkļu ziemošanai piemērotām vietām.

Tāpat ābolu tinēju izplatības ierobežošanas nolūkā svarīga ir arī dabisko ienaidnieku, piemēram, plēsīgo blakšu, zeltactiņu, spīļastu, putnu, plēsīgo posmkāju, sikspārņu piesaistīšana dārzam.

Lielās platībās stipras invāzijas gadījumā var apsvērt lietos insekticīdus, tomēr pirms to lietošanas jāmonitorē ne tikai kaitēkļus, bet arī derīgos kukaiņus. Lai nekaitētu dienā lidojošajiem kukaiņiem, tai skaitā bitēm un citiem apputeksnētājiem, insekticīds jālieto vienīgi laikā no plkst.22 līdz 5.

Pagājušajā nedēļā arī uz plūmēm un ķiršos ar vidēji 9% izplatību novērotas laputis. Kopš maija pēdējās nedēļas laputu izplatība ir divkāršojusies un, turpinoties labvēlīgiem laika apstākļiem, laputu populācija uz augiem tikai palielināsies.

Tikmēr lauku pupu sējumos šonedēļ aktuāli pupu sēklgrauži, kuri uzsākuši olu dēšanu uz jaunajām pākstīm. Tie valsts teritorijā sastopami ar 7% izplatību.

Kāpostu stādījumos ar 24% izplatību sastopamas kāpostu cekulkodes. VAAD atgādina, ka bīstami ir kāpostu cekulkožu kāpuru otrā līdz trešā paaudze, kas parasti parādās jūnija beigās, jūlijā. Pēdējos gados cekulkodes savairojas masveidā, radot nozīmīgus bojājumus kāpostaugu audzētājiem.

Vasaras miežu sējumos patlaban turpina attīstīties miežu lapu tīklplankumainība, kas līdz šim novērota ar 35% izplatību. Vasaras rapšu laukos aizvien bojājumus turpina nodarīt krustziežu spīduļi, kuru izplatība 22%.

Uz augšu