Apceļo Latviju! ⟩ Laika bedrē pirms deviņiem miljardiem gadu

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Katru rītu mosties, iztīrīt zobus, izdzert kafiju un doties uz darbu, lai raudzītos deviņus miljardus gadu senā pagātnē – tā nav smeldzīga zinātniskā fantastika, bet parasta ikdiena Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātniekiem, kuri ar trīs jaudīgu radioteleskopu palīdzību uztver, grupē un tulko signālus no attālākajiem Visuma nostūriem. Kādam tas varētu šķist garlaicīgākais darbs pasaulē, taču atklājumi un novērojumi, kas šeit tiek veikti, paver jaunu apjausmu par to, kas mēs esam un no kurienes nākam.

Tagad tūristi te plūst straumēm, taču vēl līdz 1993. gadam par to zināja vien retais. “Kosmisko sakaru centrs “Zvaigznīte””, “Zvjozdočka”, “Irbe”, “Irbene”, “Irbinka”, “Rinda” - nosaukumi šai vietai ir dažādi. Viens no daudziem, kādi savulaik bija izbūvēti visā Padomju Savienības teritorijā. Noslēpumainā militārā pilsētiņa Ances pagastā 35 kilometrus no Ventspils ir vēl viena aizgājušā laika liecība, kurā bez īpašas piepūles iespējams ceļot pagātnē. Savulaik tā kopā ar Irbenes radioteleskopu kompleksu ietilpa rūpīgi sargātajā padomju sistēmā, šodien no šejienes tiek pētīti dažādi sarežģīti kosmiskie procesi, par kuru norisi pat nenojaušam. Nesen sadarbībā ar citiem starptautiskiem radioastronomijas institūtiem te tika veikts nozīmīgs pasaules mēroga atklājums – spirālveida galaktikā, kas ir līdzīga mūsu galaktikai, novēroti atkārtoti ātrie radio uzliesmojumi (Fast Radio Burst, FRB).

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Nogriežoties no Ventspils-Kolkas ceļa, mūs sagaida kino estētikas caurvīti sirreāli skati. Četras ar bērziem, vīteņaugiem un zāli aizaugušas dzīvojamās ēkas, kuru pagalmos, šķiet, vēl dzirdami bērnu smiekli. Laiks šeit apstājies un iestidzis kādā konkrētā pagātnes punktā, no kura to izkustina vien hipsterīgi jaunieši, kuri ar žigulīti atbraukuši apskatīt laikmeta liecību.

Militārās pilsētiņas dzīvojamo māju 260 dzīvokļos mita padomju virsnieku ģimenes. Klasisks tā laika būvēto māju plānojums. Pussabrukušajās istabās šur un tur saglabājušies puķaini tapešu raksti. Kad 1994. gadā padomju armija no šejienes steigā izvācās, vienu līdz četru istabu plašie dzīvokļi vēl ilgi stāvēja tādi, it kā cilvēki, kas te mituši, būtu izgājuši tikai uz brīdi – grāmatām pieblīvēti grāmatu plaukti, uz galda - vāze, krānos - ūdens. Vēlāk visu izlaupīja. Nesa prom, ko varēja – radiatorus un balkonu margas ieskaitot. Ne viens vien pēcāk uzslēja greznu māju. Pat vairākas, zina stāstīt vietējie iedzīvotāji. Tādi toreiz bija “iespēju” laiki. Pilsētiņā atradās arī skola 100 bērniem, bērnudārzs 50 mazuļiem, klubs ar 300 sēdvietām, kazarmas 500 kareivjiem, viesnīca ar 62 gultām, katlu māja, pirts, dīzeļelektrostacija. No slēgtās pilsētas uz Ventspili izdevās izrauties vien organizētos braucienos. 25 kilometru attālumā no Ventspils puses un pie Irbes upes tilta no Kolkas puses tika pārbaudīti braucēju dokumenti, un atļauja braukt bija tikai vietējiem iedzīvotājiem. Toties runā, ka vietējā veikaliņā preču klāsts bijis plašāks un kvalitatīvāks nekā “tur, ārā”.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Irbes upes otrā krastā atradās tankodroms, kur notika regulāri treniņi. Iespējams, lai novērstu ienaidnieka uzmanību no kosmisko sakaru centra funkcijas.

Skaties galeriju: Irbenes radioteleskopi

“Norka” izsauc “Reklāmu”.

Sacensība par kosmosu savulaik bija vienlīdz svarīga abām impērijām – PSRS un ASV.

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga mākslīgo pavadoņu skaits un tieši Irbenē tika iegūta no tiem nākošā informācija, pārtverot ienaidnieka sūtītos datus uz NATO novērošanas punktiem. Noklausījās gan atklātās, gan šifrētas sarunas.

Lai kontrolētu kosmisko telpu, 1962. gada 15. novembrī PSRS Ministru Padome izveidoja “Tēvzemes kosmiskās telpas kontroles dienestu”, kura uzdevums bija pārvaldīt Kosmosa konstatēšanas un sekošanas sistēmu, kurai līdzīga bija arī ASV (SPADATS – Space Detection and Tracking System). Vēlāk tika radīta sistēma “Zvezda”, kurā bija iekļauti seši punkti – Ventspilī, pie Odesas, Azerbaidžānā, Tuvajos Austrumos un divi Piemaskavā. Bet jau 1967. gada vasarā Irbenē pierobežas zonā sākās karaspēka daļas Nr.51429 būvdarbi.

Irbenes stacijas telefona izsaukuma kods slepeno sakaru sistēmā “Zvezda” bija “Norka”. Zinot pareizos kodus, varēja sazināties ar nākamo punktu un tālāk. Izmantojot šo kodu sistēmu, bija iespējams sazvanīt jebkuru vietu valstī – ikdienišķa lieta šodien, neiedomājama ekstra toreiz.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

“Kad pēc augstskolas beigšanas 1982. gadā biju Kaļiņingradā militārajās apmācībās, es bez piepūles varēju sazvanīt mājas. Palūdzu sakarniekiem, lai savieno mani ar “Reklāmu” (tāds bija Rīgas izsaukuma kods sistēmā). Rīgas sakarnieki mani savienoja ar pilsētas telefonu, un man bija tiem laikiem neparasta iespēja runāt ar mājiniekiem,” stāsta Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra inženieris Andris Lesiņš.

Bez NLO

Novērošanai tika izmantotas trīs antenas – Saturns (32 metri diametrā), kas ir lielākā Ziemeļeiropā, Plutons (16 metri diametrā) un Urāns (8 metri diametrā). Vājākus signālus novēroja lielākā antena, spēcīgākus – mazākās. Ar šādiem radioteleskopiem mūsdienās, ja tādi no vairākām valstīm strādā vienlaikus, uzkrājot informāciju par vienu un to pašu astronomisko objektu, kā ultrasonogrāfijā no akustiskā signāla iespējams veidot attēlu. Ar šo pieeju iespējams formēt vistālāko visuma objektu attēlus. Jo lielāka “auss”, jo tālāk var “dzirdēt”. Ar radioteleskopiem attēla formā varot redzēt tik tālus objektus kā ne ar vienu citu tehnoloģiju. Lielās antenas izmēri ir iespaidīgi - visa metāliskā konstrukcija sver 600 tonnas, paraboliskā antena - 65 tonnas, taču, lai to grozītu, maksimālais elektrības patēriņš var sasniegt vien 24 kilovatus. Elektrības rēķini šeit esot salīdzinoši nelieli. Antenu grozāmajai daļai Padomju Savienībā par pamatu tika izmantoti karakuģu lielgabalu torņu grozāmie mehānismi, kas bija pārbaudīta, masīva un droša konstrukcija.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

“Milzu auss” vasaras svelmē uz gaiši zilo debesu fona izskatās kā atlidojusi no citas galaktikas. Ne velti radioteleskopu muzeja telpās sakrāta skolēnu zīmējumu kolekcija, kurās izliktas spilgtākās emocijas, apciemojot šo vietu. Visos zīmējumos bez izņēmuma redzami NLO, lai gan šeit strādājošie zinātnieki smaidot atgaiņājas, ka vēl ne reizi nav gadījies uztvert citplanētiešu raidītus signālus. Var jau būt tas tādēļ, ka atrodamies nomaļā kosmosa vietā, kur neviens neieklīst pat pārdrošāko ceļojumu laikā, pie sevis nospriežu.

Cīņa par padomju mantojumu

1992. gada 22. janvārī Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins parakstīja dekrētu par ziemeļrietumu karaspēka flotes pārņemšanu Krievijas jurisdikcijā. Sākotnēji visas karaspēka daļas no Latvijas bija plānots izvest līdz 1999. gadam, taču Latvija uzstāja to izdarīt līdz 1993. gada septembrim. 1992. gada 28. oktobrī tika pieņemts lēmums izvest visus Krievijas bruņotos spēkus.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kad padomju armija 1994. gadā pameta Latviju, visa tehnika Irbenes pilsētiņā tika demontēta. Mazāko radioteleskopa antenu ar helikopteru aizveda uz kuģi. Kad kosmisko sakaru centrs nonāca Latvijas īpašumā, teorētiski to varēja turpināt izmantot pret Krieviju, tāpēc Krievija darīja visu, lai aiz sevis atstātu maksimālu iznīcību. Latvijas valdība to atbalstīja citu iemeslu dēļ – lai Krievijai vairs nekad nerastos kārdinājums te atgriezties. Taču, pateicoties zinātnieku pūlēm, lai pierādītu, ka objektu nepieciešams saglabāt Latvijas zinātnes interesēs, to izdevās nosargāt.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Diemžēl Krievijas karaspēks jau bija paspējis izvest visu antenu tehnisko dokumentāciju, desmitiem kilometru garajos kabeļos sadzīt naglas, dažviet tie tika pārcirsti, aparatūras vadības bloki bija norakti mežā, kur vēlāk tos atrada, ģeneratoros - salieta akumulatoru skābe, lai tie vairs nebūtu lietojami. Ja objekts tiktu uzspridzināts, ne Latvija, ne visas Baltijas valstis kopā to nevarētu atļauties uzcelt no jauna, tas būtu pārāk dārgs “prieks”. Lēš, ka aptuvenās izbūves izmaksas varētu būt 60 miljoni eiro.

Kad kosmiskās izpētes centrs nonāca mūsu rokās, nebija nekādas informācijas, kā antenas darbināmas. Arī apsardzei nauda netika iedalīta. Lai centru pilnībā nenopostītu marodieri, iesaistījās zemessardze. No metāla zagļiem nācies atšaudīties pat ar ieročiem.

Sākās antenu atjaunošana. Zinātnieki no Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūta brauca uz Irbeni, lai pētītu jaunatgūto objektu un atjaunotu tā darbību.

“No kabeļiem tika izvilktas vismaz 96 naglas, aparatūras, kas noteiktu, kur tās atradās, protams, nebija. Turklāt vajadzēja saprast, uz kurieni katrs kabelis stiepjas un kādai funkcijai paredzēts. Tas bija tāpat, kā pētīt NLO,” atceras Lesiņš. Pamazām tika atjaunoti sabojātie elektromotori, salabota 32 metru antenas piedziņa, kuru bija iespējams vadīt ar veco pulti. Viss balstījās uz cilvēku entuziasmu, jo valsts atbalsta nebija.

Radiofrekvenču okeānā

“Ja radiosignāli būtu redzami, mēs neko citu vispār nevarētu saskatīt. Radio, televīzija, visi sakaru signāli, mēs dzīvojam radiofrekvenču okeānā,” saka Lesiņš.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Inženieris Mārcis Donerblics šeit darbojas kopš 2014. gada. Jau studiju laikā sācis strādāt par tehnisko speciālistu, palīdzējis inženieriem. Pakāpeniski kāpis pa karjeras un akadēmiskajām kāpnēm, tagad ir inženieru tehniskā dienesta vadītāja vietnieks. Viņš kopā ar komandu rūpējas, lai pētījumu infrastruktūra strādātu un Latvija varētu piedalīties kosmosa pētījumos.

Datu uztveršanas un apstrādes laboratorija atgādina ainas no zinātniskās fantastikas filmām – vadu mudžekļi, dažādu izmēru ekrāni, pogas un lampiņas, kas iedveš cieņu pret šeit strādājošajiem zinātniekiem. Te milzīgos “skapjos” no antenas nonāk signāls, kurš tiek saciparots un tālāk saglabāts disku pakās vai pa optiskajiem kabeļiem pārraidīts uz speciāliem datu apstrādes centriem. Signāls tiek filtrēts, atbrīvots no visa liekā, un iegūtie dati interpretēti atbilstoši zinātniskajiem mērķiem. Tas, ko novēro, atkarīgs no pētījuma. Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieki pēta starpzvaigžņu putekļu mākoņus un dažādas ķīmiskās reakcijas tajos. Irbenes pētnieki mēģina tās modelēt. Notiek arī komētu un Saules pētījumi.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Jautāju, kas tad mums labs šobrīd notiek uz Saules? Centra vadošais pētnieks Dmitrijs Bezrukovs apgalvo, ka nekas dižs, jo esot Saules aktivitātes minimums. Bezrukova uzdevums ir novērot Sauli un izstrādāt Saules radiostarojuma sintēzes kartes. Pētīts tiek Saules vējš, kuram ir milzīga ietekme uz Zemes procesiem – polārblāzmas, magnētiskās vētras, sakari, GPS, elektrisko ierīču darbība, cilvēku veselība, pat noziedzība, kas korelē ar Saules aktivitātes 11 gadu ciklu.

Irbenes zinātnieku uzmanības lokā ir arī komētas, kas, tuvojoties Saulei, uzkarst, ap tām veidojas gāzveida atmosfēra, kuru karsējot vēl vairāk, veidojas māzeri, kas darbojas pēc tāda paša principa kā lāzeri, tikai radio frekvenču diapazonā. Zinātnieku uzdevums ir noskaidrot, vai komētas atmosfērā veidojas ūdeņraža māzeri, kas dod iespēju novērtēt, cik daudz uz komētas ūdens. Ūdens savukārt nozīmētu, ka uz turieni nākotnē iespējams sūtīt zondes, kuras ūdeni var izmantot kā resursu, piemēram, pārstrādājot sev nepieciešamajā degvielā.

Donerblics stāsta ka šā gada sākumā tika novērots neparasts gadījums – parādījās ārpus Saules sistēmas komēta. Parasti tās riņķo orbītās ap Sauli. Mūsu pētnieki mēģināja reģistrēt no šīs komētas signālus, taču to nebija vai tie bija pārāk vāji un derīga informācija netika iegūta.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Salīdzinoši nesen sākts pētīt arī aktīvos galaktiskos kodolus. Galaktiku centros, kā izrādās, notiek interesantas lietas, te, piemēram, atrodas supermasīvie melnie caurumi, kuri aktīvajā periodā iesūc vielu no apkārt esošajām zvaigznēm un planētām. Iesūktas matērijas ātrums tajā brīdī palielinās līdz pat gaismas ātrumam. Melnā cauruma polos rodas plūsmas, kuru starojums uztverams arī radiodiapazonā. Attālumi ir milzīgi – mūsu zinātnieki pēta procesus pat 9 miljardu gaismas gadu attālumā. Salīdzinājumam – Visuma vecums šobrīd tiek lēsts aptuveni 13 miljardi gadu. Faktiski zinātnieki skatās 9 miljardu gadu senā pagātnē. Tātad ceļojumi laikā ir iespējami. Tepat Latvijā.

Uz augšu