Tramps un telefons: prezidenta uzvedība sarunās ar citu valstu līderiem ir drauds ASV nacionālajai drošībai (46)

Foto: SIPA/Scanpix
TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X

Neskaitāmās telefonsarunās ar citu valstu vadītājiem ASV prezidents Donalds Tramps bijis tik konsekventi negatavs diskusijai par svarīgiem jautājumiem, tik bieži ticis “apspēlēts” sarunās ar Krievijas vai Turcijas līderiem un regulāri bijis tik atklāti rupjš pret ASV sabiedroto valstu vadītājiem, ka virkne augstu ASV amatpersonu, ieskaitot viņa bijušos administrācijas ministrus un padomniekus, arvien vairāk sliecas uzskatīt, ka Tramps un viņa uzvedība telefona sarunās rada būtisku apdraudējumu ASV nacionālajai drošībai, ziņo ASV raidorganizācija CNN. 

Trampa telefona sarunu saturu, kas uzskatāms par konfidenciālu informāciju, CNN komentējušas vairākas ASV Baltā nama un izlūkdienesta amatpersonas.

Kā CNN apstiprinājuši sarunu saturu pārzinoši informācijas avoti, Trampa uzvedība, kontaktējoties ar citu valstu līderiem, likuši viņa administrācijas darbiniekiem un padomniekiem secināt, ka Tramps bieži bijis pilnībā atrauts no realitātes. Šādi uzskatījuši Trampa padomnieki nacionālās drošības jautājumos Herberts Makmāsters un Džons Boltons, aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, valsts sekretārs Rekss Tilersons, Baltā nama personāla vadītājs Džons Kellijs, kā arī vairākas izlūkdienestu amatpersonas. 

Avoti uzsver, ka nav pamata uzskatīt, ka laika gaitā būtu palielinājušās prezidenta Trampa iemaņas un kompetence, viņam sarunājoties ar citu valstu līderiem. 

Gan savas prezidentūras pašā sākumā, gan arī turpmāk Tramps turpinājis uzskatīt, ka viņš gandrīz jebkuru citas valsts līderi var piespiest rīkoties pēc sava prāta, izmantojot vai nu glaimus, vai spiedienu un draudus. Tajā pašā laikā Trampa galvenie mērķi šajās sarunās bieži vien bija viņa privātās, nevis plašākas ASV nacionālās intereses.

Kā apliecina informācijas avoti, visbiežāk no citu valstu līderiem Tramps pa telefonu sarunājies ar Turcijas autoritāro prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu - viņš uz Balto namu reizēm zvanījis pat vairākas reizes nedēļā. Saskaņā ar Trampa rīkojumu, brīdī, kad Erdogans zvana, viņš bijis jāsavieno uzreiz ar pašu Trampu. 

Tajā pašā laikā Tramps regulāri rupji izturējies un pazemojis ASV ilggadējo sabiedroto valstu vadītājus, īpaši skarbi vēršoties pret divām sievietēm. Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai viņš norādījis, ka viņa esot vāja un ka viņai trūkst drosmes, bet Vācijas kanclerei Agelai Merkelei Tramps pavēstījis, ka viņa esot stulba. 

Neatņemama Trampa un citu valstu līderu telefonsarunu sastāvdaļa ir arī Trampa dižošanās - viņš lielījies ar savu bagātību, dēvējis sevi par ģēniju un nebeidzis slavēt savus lieliskos panākumus prezidenta amatā, tajā pašā laikā vairākus savus priekštečus ASV prezidenta amatā nodēvējot par idiotiem. 

Sarunās ar Erdoganu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Tramps regulāri kritizējis divus iepriekšējos ASV prezidentus Baraku Obamu un Džordžu Bušu, uzskatot, ka jau tajā laikā citu valstu sadarbība ar ASV būtu bijusi labāka, ja tās būtu kontaktējušās nevis ar toreizējām administrācijām, bet gan ar Trampu.

Līdzīgi Trampa telefonsarunas ar citu valstu līderiem savā nesen iznākušajā grāmatā “The Room Where It Happened” (“Telpa, kurā tas notika”) raksturo arī bijušais Trampa padomnieks Boltons.  

Sarunas, par kurām informācijas avoti pavēstījuši CNN, aptver krietni vien ilgāku laiku par to, ko Boltons pavadīja Trampa padomnieka amatā. 

Gan Boltons, gan CNN informācijas avoti ir vienoti uzskatā, ka Tramps regulāri un ilgstoši jauca nacionālās intereses ar savām personīgajām interesēm - it īpaši attiecībā uz centieniem nodrošināt savu pārvēlēšanu prezidenta amatā vai jautājumos, kas saistīti ar atriebību viņa kritiķiem un politiskajiem ienaidniekiem.

Vairāki desmiti amatpersonu vai nu klausījās Trampa telefonsarunas reālā laikā, vai arī šiem cilvēkiem bija iespēja iepazīties ar detalizētiem šo sarunu atreferējumiem neilgi pēc sarunu beigām. 

Cilvēkus, kas informēti par šo sarunu saturu, CNN iztaujāja četru mēnešu periodā līdz pat šā gada jūnijam. CNN nemin šo personu vārdus vai amatus, lai aizsargātu viņu anonimitāti. 

Informācijas avoti norāda arī uz vairākiem gadījumiem, kad Tramps, telefoniski sarunājoties ar citu valstu līderiem, esot rīkojies atbildīgi un ASV nacionālo interešu vadīts. Tomēr vairākumā gadījumu Trampa uzvedība bijusi nepieņemama. 

Viens informācijas avots, kurš ir informēts par gandrīz visu Trampa un Krievijas, Turcijas, Kanādas, Austrālijas un Rietumeiropas valstu vadītāju sarunu saturu, tās kopumā nodēvējis par nelietību, kas ir tik briesmīga, ka gadījumā, ja par to būtu informēti ASV Kongresa pārstāvji, viņi, ieskaitot pat daudzus republikāņus, vairs nevarētu saglabāt savu uzticību prezidentam.

Divi informācijas avoti Trampa pieeju sarunām ar citu valstu līderiem salīdzinājuši ar Trampa uzvedību pēdējā laika preses konferencēs par Covid-19 pandēmijas apkarošanas jautājumiem - tā esot brīvas formas, faktos nebalstīta apziņas plūsma - muldēšana, kas pilna ar izdomājumiem, no gaisa pagrābtiem faktiem, kas balstās viņa intuīcijā, minējumos, “Fox News” raidījumu vadītāju sniegtajā informācijā un sociālajos tīklos cirkulējošā dezinformācijā.

Informācijas avoti arī uzsver, ka Tramps gandrīz nekad nav iepazinies ar materiāliem, ko viņam pirms zvanu veikšanas sagatavojuši padomnieki un izlūkdienesti. Tramps ļoti bieži vienkārši paņēmis klausuli un zvanījis, noraidot jebkādus padomnieku un citu amatpersonu ieteikumus.

Sarunās gan ar partnervalstu vadītājiem, gan autoritāriem diktatoriem Tramps izmantojis vienādu pieeju – sarunu centrālais objekts un konteksts ir nevis ASV un tās intereses, bet gan Tramps pats. 

“Viss vienmēr tika personalizēts. Visi dara kaut ko sliktu, lai tikai apkrāptu mūs, bet šajā gadījumā “mēs” ir nevis ASV, bet Tramps. Viņš nespēja vai negribēja redzēt vai koncentrēties uz plašāku lietu kopumu. Bija tā, it kā ASV būtu vispār pazudušas. Vienmēr bija “tikai es”,” norādīja informācijas avots. 

Komentāri (46)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu