Ķīnā un Krievijā jaunais koronavīruss tiek izmantots kā instruments vārda brīvības ierobežošanai

FOTO: AFP/SCANPIX

ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta otrdien norādījusi, ka vairākās valstīs, tostarp Ķīnā un Krievijā jaunais koronavīruss tiek izmantots kā instruments vārda brīvības ierobežošanai, kā arī pauda bažas par ASV izskanējušajiem paziņojumiem, kas noliedz vīrusa realitāti.

Bačeleta sacīja, ka Krievijā, Ķīnā, Kosovā, Nikaragvā un citur žurnālistiem, blogeriem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, sevišķi lokālā līmenī, tiek draudēts un notiek mēģinājumi viņus iebiedēt, lai viņi nekritizētu varasiestāžu reakciju uz jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Komisāre arī pauda bažas par vārda brīvības ierobežojumiem Ēģiptē un "pārmērīgo un patvaļīgo" pandēmijas ierobežošanai ieviesto pasākumu īstenošanu Salvadorā.

Uzrunājot ANO Cilvēktiesību padomes 44.sesiju, Bačeleta norādīja, ka cenzūra, visticamāk, "apspiedīs būtisku informāciju, kas nepieciešama cīņā ar pandēmiju".

Bijusī Čīles prezidente sacīja, ka ir būtiski, lai līderi saglabā "konsekventu, ticamu un faktos balstītu komunikāciju" ar pilsoņiem, un uzslavēja Dienvidkorejas atvērto pieeju, reaģējot uz pandēmiju.

"Turpretī, piemēram, Baltkrievijā, Brazīlijā, Burundi, Nikaragvā, Tanzānijā un Savienotajās Valstīs, es bažījos, ka paziņojumi, kas noliedz inficēšanās realitāti, un pieaugošā polarizācija svarīgos jautājumos var padarīt pandēmiju smagāku, mazinot centienus savaldīt tās izplatību," sacīja komisāre.

Atklājot ANO Cilvēktiesību padomes sesiju, Bačeleta raksturoja pandēmijas ietekmi uz cilvēktiesībām.

"Sešus mēnešus pēc pirmā [Covid-19] gadījuma konstatēšanas ir skaidrs, ka epidēmija apdraud gan mieru, gan attīstību, un ka tā pieprasa pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību paplašināšanu, nevis to sašaurināšanu," uzsvēra Bačeleta.

Viņa norādīja, ka pandēmija padziļina lokālos un reģionālos draudus mieram, un aicināja atvieglot vai apturēt sankcijas, lai nodrošinātu, ka visiem pieejama medicīniskā aprūpe un palīdzība.

Bačeleta atzina, ka etniskās un rasu minoritātes un iezemieši, visticamāk, visvairāk mirs no Covid-19 un visasāk izjutīs pandēmijas sociālekonomiskās sekas.

"Jo sevišķi tas attiecas uz cilvēkiem ar afrikāņu izcelsmi," viņa piebilda.

"Pārāk bieži tiesībsargājošo iestāžu netaisna un vardarbīgā rīcība atspoguļo sistemātisko rasu diskrimināciju, kas dziļi iesakņojusies institūcijās visā sabiedrībā," sacīja Bačeleta.

Cīņā ar vīrusu "diskriminācija nogalina", norādīja komisāre. "Sociālo un ekonomisko tiesību liegšana cilvēkiem nogalina".

"Covid-19 ir kā karstuma sensors, kas atmasko un kam jaudu dod sistemātiskās neveiksmes cilvēktiesību ievērošanā," paziņoja Bačeleta.

Uz augšu