"Ja tu negribi vergot, tad tu tiec atlaists," ar tādu apziņu strādā augļu un dārzeņu plantāciju strādnieki Almerijas provincē Spānijā, no kurienes nāk daži no Eiropas lielākajiem dārzeņu piegādātājiem. Pirms Covid-19 pandēmijas raidsabiedrības BBC komanda vairākus mēnešus izmeklēja, vai apgalvojumi par cilvēku paverdzināšanu plantācijās ir patiesi.

Visticamāk, tomāti, paprikas un gurķi, kas atrodas mūsu ledusskapī, tikuši audzēti tieši šeit. Provincē ir tik daudz siltumnīcu, ka tās var saskatīt no kosmosa. Lielākā daļa no strādniekiem ir imigranti no Āfrikas.

Nabadzīgākie strādnieki dzīvo būdās netālu no siltumnīcām, lielākajai daļai no viņiem nav dokumentu vai tie tikuši atņemti. Tur mitinās aptuveni 1000 cilvēku. Katru rītu viņi cer, ka tiks pasaukti piestrādāt kādā no plantācijām.

Dažās vietās strādnieki uz rokas saņem piecus eiro stundā, citviet četrus, taču strādniekiem Spānijā būtu jāsaņem vairāk nekā septiņi eiro stundā.

Diemžēl arī tie plantāciju darbinieki, ar kuriem ir noslēgti līgumi, saņem mazāk nekā minimālā alga. Ļoti bieži dokumentos netiek uzskaitītas pilnās darba stundas, lai varētu strādniekiem maksāt mazāk.

Jūzefs Almerijas provincē strādā jau gadiem. "Mēs dienā strādājam astoņas stundas bez pārtraukuma, siltumnīcās ir ap 50 grādiem pēc Celsija. Ja tu esi ar mieru vergot, tad šeit tev darba būs atliku likām."

Strādnieks ir slepeni nofilmējis sarunu ar savu darba devēju, kurā viņš viņam skaidro, ka pēc likuma viņam par paveikto būtu jāsaņem 50 eiro saņemto 36 vietā.

"Man ir nospļauties uz likumu, ej un atrodi kādu fermeri, kurš tev maksās vairāk!" vīrietis saniknojies spāniski kliedz uz Jūzefu, nosaucot viņu par bezkaunīgu.

Jūzefs pēc šī atgadījuma ziņoja par savu darba devēju, BBC ar vīrieti sazinājās un viņš video redzamo attieksmi skaidroja ar to, ka viņš tikai zaudējis savaldību, un noliedza jebkādas runas par to, ka strādniekiem maksātu mazāk, nekā viņiem pienāktos.

Citā fermā strādnieki sāka streiku. Viņi apgalvo, ka arī saņem mazāk nekā pelnījuši. Streiku izjauca policijas ierašanās, kuri centās iekļūt plantācijā, lai parunātos ar īpašniekiem.

Sarunā ar citiem strādniekiem var uzzināt to pašu, ko viņiem atklāja Jūzefs, - ja strādnieki iestājas par savām tiesībām uz pienācīgu samaksu, tad viņi saņem vienu un to pašu atbildi: "Dari, ko gribi, es tev nemaksāšu vairāk."

Žurnālisti devās pie papriku plantāciju īpašnieka "The Godoy", lai noskaidrotu, kas viņam par nepienācīgo atalgojumu ir sakāms. "The Godoy" audzētās paprikas nonāk tādos lielveikalos kā "Sainbursy's", "Lidl" un citos. Lielveikalu tīkls "Lidl" skaidro, ka "The Godoy" nav viņu galvenie piegādātāji.

Viens no īpašniekiem Godojs Hortalizas noliedz visus apgalvojumus, ka strādnieki saņemtu mazāk, nekā ir pelnījuši, sakot, ka tie ir meli. "Mēs vienmēr esam viņiem maksājuši pēc likuma, tik, cik viņiem pienākas."

Jautāts, kāpēc strādnieki tā varētu melot, Hortalizas norāda, ka "nezina, iespējams, kādas iekšējās norunas dēļ".

Mahfuds "The Godoy" papriku plantācijā strādā jau 16 gadus un noliedz, ka jebkad būtu saņēmis pienācīgi, apgalvojot, ka īpašnieki falsificē dokumentus, kuros viņi uzrāda it kā patiesos darbinieku algu apmērus.

Mahfuds pieraksta visas savas nostrādātās stundas.

"Es mēnesī nostrādāju vidēji 200 stundu un nesaņemu pat 1000 eiro." Pēc likuma viņš nesaņem pat 30% no tā, cik viņam pienāktos.

Vēl daudzi cilvēki, kas strādā vai strādājuši pie "The Godoy", saka to pašu. "Ir nostrādātas 26 dienas, bet algas izrakstos parādās tikai 20." Raidsabiedrībai ir arī pierādījumi, kas apstiprina strādnieku teikto. 

Eiropas savienība augļu audzēšanai atvēl 2,3 miljonus hektāru zemes, bet vēl 2,1 miljons hektāru ir atvēlēts dārzeņu audzēšanai. No augļu un dārzeņu audzēšanai izmantotās zemes aptuveni 27,1% ir Spānijā; savukārt 20% dārzeņu audzē Itālijā, liecina "Eurostat" dati.