Neviena no pašvaldību slimnīcām līdz šim neesot saņēmusi valsts solītās kompensācijas par darbu Covid-19 krīzes laikā

Palāta Vidzemes slimnīcā.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Kompensācijas par piemaksām mediķiem, kuri ārkārtas apstākļos strādājuši ar Covid-19 izplatības seku novēršanu, līdz šim nav saņēmusi neviena no pašvaldību slimnīcām, informēja Latvijas Slimnīcu biedrības komunikācijas konsultante Elīna Ķibere.

Kā ziņots, reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušām bažām, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) preses konferencē maija beigās paziņoja, ka ārstniecības iestādes saņems kompensācijas par piemaksām mediķiem saistībā ar dabu Covid-19 krīzes novēršanai un ka tam pastāv noteikta procedūra. Vienlaikus procesu arī esot ietekmējis fakts, ka jautājuma risināšanā ir iesaistītas vairākas ministrijas.

Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotie dati liecina, ka patlaban piemaksas par paveikto darbu no saviem līdzekļiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcu. Tāpat neesot saņemtas kompensācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi.

Biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs skaidro, ka pašvaldību slimnīcas patlaban ir sarežģītas izvēles priekšā - valdības solītās, taču līdz šim nesaņemtās piemaksas darbiniekiem izmaksāt no saviem līdzekļiem vai maksāt darbiniekiem tikai pēc finanšu līdzekļu saņemšanas.

Akcentējot gatavošanos arī iespējamajam Covid-19 saslimšanas otrajam vilnim, biedrības vadītājs uzsver, ka neizpildīti solījumi kritiski ietekmē darbinieku motivāciju.

"Valsts no mediķiem sagaida pašaizliedzīgu darbošanos bīstamas infekcijas izplatīšanās apstākļos, taču nepilda solīto un pat likumā iekļauto algu reformu, kā arī neizmaksā mediķiem paredzētās piemaksas," izsakās biedrības vadītājs, piebilstot, ka "tā vietā patlaban NVD veic pārbaudes par slimnīcu iesniegto atskaišu darba apjoma pamatotību".

Tikmēr Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs atzīmē, ka kompensācijas plānots izmaksāt tikai tad, kad būs zināms kādu papildu finansējumu piešķirs no kopējiem līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem.

"Šajā laikā jau esam ieguldījuši ļoti apjomīgus pašu līdzekļus slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un visu pandēmijas apstākļos noteikto vadlīniju izpildē. Vēl joprojām nav zināms, kāda daļa no tiem tiks faktiski atgūta un kāda daļa no tiem paliks piemaksu izmaksāšanai," atzīst Semjonovs.

Pēc slimnīcas valdes locekļa paustā, piemaksu aprēķināšanas metodika neietver sevī to "neredzamo" darbu, ko paveica gan slimnīcas ārstniecības personāls, gan citi darbinieki, proti, iekšējās reorganizācijās, vienību un nodaļu pārvietošanās, pacientu plūsmu pārvirzīšanās un sadale.

"Tas palīdzēja nodrošināt, piemēram, ārstēšanas, diferenciācijas, izolācijas un šķirošanas procesus, un visu to, kas paliek neredzams un neatspoguļojams atsevišķās darba laika uzskaites tabulās, līdz ar to nav klasificējams saskaņā ar metodikas kritērijiem," skaidro Semjonovs.

"Slimnīcu darbinieku sajūta par esošo situāciju ir negatīva, jo cilvēki kārtējo reizi vīlušies valdības solījumos," atklāj slimnīcas pārstāvis. Viņš arī novērojis, ka daļa no personāla izrāda neuzticību slimnīcas valdei, uzskatot, ka papildu finansējums slimnīcām jau ir saņemts un sadalīts, taču nav nonācis pie darbiniekiem.

Kā ziņots, maijā beigās notikušajā preses konferencē veselības ministre pavēstīja, ka ārstniecības iestādes, kuras izsniedza piemaksas saviem darbiniekiem martā un aprīlī, noteikti saņems kompensācijas no Nacionālā veselības dienesta (NVD).

"Tā ir ierasta prakse, ka slimnīcas maksā kaut ko no saviem līdzekļiem, un tad šie resursi tiek kompensēti no NVD," atzīmēja Viņķele.

Vienlaikus, ministre norādīja, ka, ja ir slimnīcas, kam nepietiek līdzekļu, šīs ārstniecības iestādes var vērsties NVD un iegūt priekšfinansējumu. Lai gan ministre apšaubīja šādu iespēju, jo ārkārtējās situācijas laikā netika nodrošināta virkne medicīnas pakalpojumu, neskatoties uz to, ka līdzekļi to sniegšanai tika piešķirti.

Uz augšu