Pēc atjauninātā Baltijas valstu aizsardzības plāna apstiprināšanas turpināsies taktiskā līmeņa plānu sagatavošana, kā arī sabiedroto valstu militāro spēju attīstīšana, atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Pēc atjauninātā Baltijas aizsardzības plāna apstiprināšanas turpināsies taktiskā līmeņa plānu sagatavošana
Latvija nešaubījās, ka šis plāns tiks apstiprināts. Tas ir ieguvums visas Alianses drošības stiprināšanā un skaidrs apliecinājums NATO gatavībai sniegt militāru atbalstu jebkuras dalībvalsts aizsardzībai, ja tas kādreiz būs nepieciešams, norādīja ministrs.
Pamatojoties uz plānā noteiktajām militārajām vajadzībām, tiks turpināta izrietošo taktiskā līmeņa plānu sagatavošana, kā arī sabiedroto valstu militāro spēju attīstīšana.
"Šādu regulāra NATO aizsardzības plānu pārskatīšana ir kārtējais apliecinājums, ka, pateicoties dalībai NATO un kolektīvās aizsardzības garantijām, Latvija ir labāk aizsargāta. NATO turpina būt vienota alianse, kuras dalībvalstis ir spējīgas rast kopīgus risinājumus mūsdienu drošības izaicinājumiem," uzsvēra ministrs.
Jau ziņots, ka NATO šonedēļ galīgi apstiprinājusi atjauninātos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, panākot kompromisu ar Turciju, kas vienīgā atteicās apstiprināt jaunos plānus, kamēr netiks ņemtas vērā tās intereses. Vislielākās domstarpības izcēlās ap Turcijas vēlmi panākt, lai Sīrijas ziemeļos darbojošies kurdu kaujinieki tiktu atzīti par teroristiskiem grupējumiem.
Baltijas valstu aizsardzības plānus alianse pirmo reizi apstiprināja 2010.gadā, bet Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija aicinājušas tos regulāri atjaunināt.
Decembrī NATO samitā Londonā alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka dalībvalstu līderi apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Baltijas valstīm un Polijai. Tomēr, lai tie stātos spēkā, bija jāpabeidz formālās procedūras, bet Ankara tās bremzēja, izvirzot savas prasības.