Uzņēmums: ZM atbalsta pasākumi lauku uzņēmumiem Covid-19 krīzē neatsver zaudējumus

"Agrolats Holding" līdzīpašnieks Vitauts Paškausks

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais atbalsta pasākumu plāns lauku uzņēmumiem Covid-19 krīzē ir vērtējams pozitīvi, bet ne tuvu neatsver zaudējumus, kādi radušies nozares uzņēmējiem, intervijā aģentūrai LETA teica uzņēmēju daudznozaru kompānijas "Agrolats Holding" padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Komentējot ZM izstrādāto pasākumu plānu ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem lauku apvidos atgūties pēc Covid-19 krīzes radītajām sekām, viņš teica, ka ZM darbs ir vērtējams kā ļoti labs. Taču ne tuvu neatsver radušies zaudējumus uzņēmējiem. "Ja kāds saka, ka tas ir ļoti vērienīgi, es saku, ka tas nav nekas. Izdalot šos līdzekļus uz 80 000 zemnieku saimniecību vai uz saražotajām piena tonnām, tas nav nekas," viņš sacīja. 

Pēc Paškauska teiktā, ja, piemēram, "Agrolats Holding" saražo 25 000 tonnu piena, bet saņem 100 000 eiro atbalstu, tad tas ir niecīgs atbalsts. "Zaudējam vairāk nekā miljonu eiro, bet varēsim potenciāli saņemt līdz 100 000 eiro. Mēs ne tuvu netuvosimies nulles slieksnim, bet strādāsim ar zaudējumiem," viņš sacīja.

Paškausks ieskatā, līdz šim pieņemtie valdības lēmumi uz "Agrolats Holding" attiecas ļoti minimāli. Piemēram, ja kompānijai ir apmēram 2500 slaucamo govju, ar tām visām atbalstu atbilstoši nosacījumiem nevar saņemt šī finansējuma piešķiršanai noteikto griestu dēļ, kas izriet no govju skaita. "Atbalsts ir nevienlīdzīgs - kādam iznāk par izslaukto tonnu vairāk, kādam mazāk. Taču, neskatoties uz to, es lepojos, ka mēs esam saglabājuši pilnīgi visus darbiniekus, neesam samazinājuši ražošanas apmēru," viņš uzsvēra. Tāpat Paškausks vērsa uzmanību, ka grupas uzņēmumi turpinām maksāt apjomīgus nodokļus. 

Attiecībā uz atbalsta piešķiršanas nosacījumiem piena lopkopībā esot jācenšas atrast visiem labi saprotamus un viegli pielietojamus atbalsta piešķiršanas kritērijus. Uzņēmējs rosināja maksāt nevis par katru govi, bet par pārdoto tonnu piena, ko realizē pircējam. "Ir uzņēmumi, kas pārdod vairāk nekā 95% saražotā piena, un ir uzņēmumi, kas nepārdod pat pusi no saražotā. Sanāk, ka viens saņem vairāk, otrs saņem mazāk," skaidroja "Agrolats Holding" padomes priekšsēdētājs.

Viņš arī rosināja atbalsta piešķiršanā piena lopkopjiem ieturēt divus virzienus - neatkarīgi no saimniecības lieluma atbalstu saņemt proporcionāli atbilstoši pārdotajam piena apmēram un Covid-19 krīzes laikā laikā samazināt nodokļu slogu ražošanas uzņēmumiem. "Piemēram, par "Agrofirma Tērvete" darbiniekiem valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās samaksājam vairāk nekā miljonu eiro. Ļoti palīdzētu, ja valdība pateiktu, ka tagad daļa no tā mums nav jāmaksā," viņš sprieda.

Tāpat viņš pauda, ka būtu pareizi valdībai no valsts budžeta līdzekļiem segt uzņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļu 24,09% apmērā bruto algas daļai virs noteikta sliekšņa.

Paškausks atzina, ka sabiedrībā bieži vien pastāv uzskats, ka lauksaimniekiem nevajag atbalstu, neiedziļinoties, uz kā rēķina zemnieks ražo. "Latvijā govju skaits divos gados ir samazinājies vairāk nekā par 10 000, kas liecina par to, ka zemnieks nespēj atrasties tirgū ar cenu, kas ļautu turpināt ražošanu, " iebilda Paškausks, vēršot uzmanību, ka daļā saimniecību cilvēki izbeidz ražot arī vecuma dēļ, jo nav pēctecība biznesam.

LETA jau vēstīja, ka valdība šā gada 14.aprīlī pieņēma lēmumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" rezervēt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai.

Tāpat ziņots, ka ZM izstrādājusi pasākumu plānu 613 miljonu eiro apjomā, lai palīdzētu uzņēmējiem lauku apvidos atgūties pēc Covid-19 krīzes radītajām sekām. Tostarp paredzēts atbalstīt lauku saimniecības un pārstrādes uzņēmumus, novirzot finansējumu 20 miljonu eiro mazo saimniecību atbalstam virzībai uz tirgus orientētu produktu ražošanu. Tāpat plānots novirzīt 125 miljonus eiro pašvaldību grants ceļu atjaunošanai un lauksaimnieku pievadceļu un laukumu būvniecībai.

Pasākumā "Teritorijas ar dabas un citiem specifiskiem ierobežojumiem" plānots rast iespēju izmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem 2020. un 2021.gadā, tam novirzot 100 miljonus eiro lauksaimnieku finanšu līdzekļu pieejamības sekmēšanai un saimnieciskās darbības ierobežojumu teritorijās ar dabas ierobežojumiem klimatisko apstākļu dēļ kompensēšanai.

No valsts budžeta līdzekļiem 274 miljonus eiro prasīti līdzfinansējuma palielinājumam Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai 2021.gadā, lai varētu turpināt atbalsta pasākumus lauku teritorijās, nodrošinot ekonomiskās darbības turpināšanu, uzņēmējdarbības stiprināšanu un nodarbinātības saglabāšanu.

Tāpat 2021.gadā nepieciešams papildu finansējums 29 miljonu eiro apmērā investīciju veicināšanai. Ilgtermiņā divi miljoni eiro gadā nepieciešami virknei pasākumu, lai atjaunotu un stiprinātu pārtikas produktu eksportu. Vēl 500 000 eiro finansējums gadā nepieciešams pasākumiem, lai sekmētu Latvijā ražoto pārtikas produktu iekšējā patēriņu.

Saskaņā ar ZM pasākumu plānu jaunaudžu kopšanai ir jāparedz papildus finansējums astoņu miljonu eiro apmērā.

Uz augšu