Herberts Konrāds - pirmais latviešu kinoaktieris

Herberts Konrāds 1912.gadā – Ventspils Jaunā teātra aktieris, īsi pirms savas pirmās un vienīgās kinolomas

FOTO: Ventspils muzeja krājums

Kāds vienmēr ir pirmais - pirmais, kas atklāj Ameriku, pirmais cilvēks, kas izkāpj uz Mēness, pirmais savā nozarē.  Latvijas kino vēsturē pirmais latviešu kinoaktieris bija… ventspilnieks Herberts Konrāds (?-1965). Laikā, kad tapa pirmā Latvijā uzņemtā mākslas filma, viņš bija Ventspils jaunā teātra aktieris, vēlāk, pēc savas neparastās un īsās kinokarjeras, arī teātra režisors, raksta Ventspils muzeja pārstāve Maruta Eistere.

Tajā, ka pirmais kinoaktieris ir ventspilnieks, nav nekā neparasta - par pirmo mākslas filmu, kas tapusi Latvijas teritorijā, kļūst vietējā kinoteātra īpašnieka Gijoma Berlina iecerētā un realizētā filma “Kur taisnība?” (1913), filmas liela daļa arī uzņemta Ventspilī. Vēl vairāk – daži kino vēstures izdevumi to dēvē pat par pirmo „latviešu” filmu. Tas gan diskutējami, jo filma vēsta par kādas ebreju studentes traģisko likteni, tās producents Berlins arī ir šīs tautības pārstāvis, aktieri ir gan ebreji, gan krievi, gan latvieši.

Filmas tapšanas vēsture pati par sevi ir atsevišķs dramatisks stāsts – no pārdrošas ieceres un drosmīgas tās realizācijas (nevienam no tās tapšanā iesaistītajiem nav nekādas pieredzes kinematogrāfijā) līdz cenzūras aizliegumam, filmas tālākpārdošanai un “pārlabošanai”, pretvalstisko tendenču dēļ (tajā atspoguļoti ebreju grautiņi jeb pogromi Krievijas impērijā) aizliegumam atkārtotiem seansiem dažās pilsētās. Ne velti filmas tapšanas stāsts, balstoties uz Ventspils muzeja sniegtajām ziņām, ievīts Gunta Bereļa romānā “Vārdiem nebija vietas” (2015). 

Herberts Konrāds kopā ar Ventspils teātra aktieriem, ap 1910.-1912.g

FOTO: Ventspils muzejs

Traģiskajā stāstā par kādas ebreju jaunietes mēģinājumiem iegūt augstāko izglītību un bojāeju, līdzās Adelei Vaizekindai (tēlo Fahlere) līdzvērtīgu vietu ieņem Rafails Edelhercs (Konrāds), uz ekrāna parādoties gandrīz vai biežāk par galveno varoni. Filmas veidotāju izvēle ir saprotama – Konrāds ir jauns, pievilcīgs, pat efektīga izskata vīrietis, kam nav sveša aktiermāksla. Filmā viņa tēlojums neapšaubāmi ir nozīmīgs, un tieši tādēļ, neskatoties uz to, ka atsevišķās epizodēs parādās arī citi vietējie aktieri (L.Lipste-Ozola, J.Ozols, A.Tīklis, M.Spodra u.c.),

Konrādu var pamatoti uzskatīt par pirmo latviešu aktieri, kurš filmā atveido vienu no svarīgākajiem tēliem.

Joprojām neskaidrs ir jautājums par vienīgo aktrisi, kuras vārds parādās titros, – pēc dažām ziņām, galveno varoni tomēr tēlojusi Anna Liesma. Tādējādi Fahlere, iespējams, ir filmas popularizēšanas labā pieņemts vārds. Vai tās tā ir un H.Konrāda kolēģe A.Liesma tādējādi būtu pirmā latviešu kinoaktrise? Šobrīd tas paliek atklāts jautājums. Amizants ir arī saglabājies nostāsts par to, ka krievu mužikus, kas filmā atveido ebreju grautiņu antivaroņus, filmas veidotāji sameklējuši no vietējiem “žanno fon Vindaukant” (Ventaskrasta žaņiem) jeb “baskājiem”.

Rafails Edelhercs (H.Konrāds), kadrs no filmas “Kur taisnība?”, 1913.g.

FOTO: Ventspils muzejs

Konrāda turpmākais radošais liktenis ir neskaidrs. Nozīmīgu aktierkarjeru viņš neizveido. Pēc Otrā pasaules kara līdz savai aiziešanai viņsaulē 1965. gadā ir Kuldīgas un Saldus amatierteātru aktieris un režisors, ziņas par kuru pazib tikai vietējos laikrakstos.

Un tomēr viņš bija pirmais.

Herberts Konrāds 1912.gadā – Ventspils Jaunā teātra aktieris, īsi pirms savas pirmās un vienīgās kinolomas

FOTO: Ventspils muzeja krājums

Uz augšu