Levits: Valsts pārvaldības institūcijas neredz kopēju laukumu, bet tikai savu "celiņu"

Valsts prezidents Egils Levits preses konferencē informē Rīgas pilī par Administratīvi teritoriālās reformas likumu.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Latvijā nepieciešams domāt par valsts pārvaldes modernizāciju un likumdevēja lēmumu kvalitātes uzlabošanu, šodien preses konferencē par aizvadīto prezidentūras pirmo gadu sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš skaidroja, ka, gada laikā tiekoties un runājot ar dažādām institūcijām,

skaidri izgaismojusies viena no Latvijas valsts pārvaldības problēmām - institūcijas neredz kopēju laukumu, bet tikai savu "celiņu".

Levits stāstīja, ka modernā valstī rodas tā sauktās horizontālās jomas, kuras skar ne tikai vienu nozari, bet vairākas.

Kā piemēru viņš minēja jomu par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kurā ir iesaistītas sešas ministrijas, taču tās neredz "kopējo laukumu". "Ministru kabineta līmenī nav neviena, kas dotu koncepcijas un priekšlikumus, par ko diskutēt. Manuprāt, horizontālās jomas ir jāpaceļ politiskā līmenī," uzsvēra Valsts prezidents.

Levits skaidroja, ka moderna mūsdienu valsts ir ļoti kompleksa sabiedrība, kurai nepieciešama adekvāta pārvaldības sistēma, un šobrīd esošā pārvaldības sistēma varbūt bija atbilstoša 19.gadsimtā un 20.gadsimtā, taču, viņaprāt, 21.gadsimtā vien ar vertikālo jomu pārstāvniecību vairs nepietiek.

"Mums trūkst valsts kopējā skatu punkta. Ir jābūt kādam politiski atbildīgam par to Ministru kabineta līmenī. Katru dienu redzu, ka trūkst politikas koncepcijas," pauda Levits, uzsverot, ka koncepcijas tūkst arī par to, kā jāsadarbojas šīm dažādajām iestādēm, skatot jautājumu ne tikai izrietoši no savas kompetences, bet no valsts kopējā viedokļa.

Preses konferencē Levits arī sacīja, ka, atšķirībā no citiem spēlētājiem vai domu virzītājiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, Valsts prezidenta uzdevums ir nevis pārstāvēt konkrētu indivīdu vai grupu intereses, bet skatīties, kā ir vislabāk no valsts kopējā viedokļa. "Tas nenozīmē izdabāt katram iedzīvotājam, bet gan skatīties, kā visiem kopā būtu labāk, ņemot vērā dažādās intereses," uzsvēra Levits.

Attiecībā uz likumdevēja lēmumu kvalitātes uzlabošanu Valsts prezidents minēja, ka,

viņaprāt, administratīvi teritoriālā reforma nebija līdz galam izstrādāta, kā arī augstākās izglītības reformas sākotnējais variants, viņa izpratnē, nav līdz galam izdomāts un nostrādāts.

Taču prezidents solīja turpināt iesaistīties diskusijās par abiem šiem jautājumiem.

Jau ziņots, ka Levitu Valsts prezidenta amatā Saeima apstiprināja pērn 29.maijā, bet amatā viņš stājās 8.jūlijā.

Kopumā uz šo amatu kandidēja trīs cilvēki - Levits, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam virzīja tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, bet daži "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputāti - parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).

Par Levitu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja 32 deputāti. Par Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši, bet pret bija 85 deputāti. Savukārt Šmita kandidatūru atbalstīja 24 deputāti, bet pret bija 69 parlamentārieši.

Kopumā bija 93 derīgas vēlēšanu zīmes, bet nederīgas - divas. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.

Pēc ievēlēšanas Levits teica runu no Saeimas tribīnes. "Es būšu visas Latvijas prezidents," teica Levits, piebilstot, ka būs visu pilsoņu prezidents, gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo prezidents.

Visas koalīcijas partijas bija jau iepriekš paudušas atbalstu Levita kandidatūrai, izņemot "KPV LV" frakciju, kur bija atšķirīgi viedokļi. Vēlāk gan "KPV LV" Saeimas frakcijas kodols pieņēma lēmumu atbalstīt Levitu.

Uz augšu