LNSO un domubiedri atbalsta valdības lēmumu par nacionālo koncertzāli

LNSO

FOTO: Jānis Porietis

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris publicējis paziņojumu presei, kurā atbalsta valdības lēmumu Nacionālās koncertzāles projektu attīstīt Elizabetes ielā 2.

Paziņojumā teikts, ka mūziķi Rīgā sen pelnījuši vietu, kur piemērotos darba apstākļos gatavoties koncertiem, slīpēt meistarību un koncertēt, domājot nevis par sadzīves lietām, piemēram, telpu kritisko stāvokli, bet tikai par būtisko - par mūziku.

"Jauna koncertzāle dos iespēju piemērotos akustiskos apstākļos atskaņot visdažādākā formāta simfonisko, vokālo, vokālsimfonisko un kamermūziku - mūzikai beidzot būs sava telpa un savas mājas. Tā būs LNSO mājvieta, te regulāri muzicēs Latvijas kolektīvi, un tā būs vieta ārvalstu orķestru un citu mūziķu vienību kvalitatīviem vieskoncertiem valsts galvaspilsētā," teikts paziņojumā.

Indra Lūkina un diriģents Andris Poga LNSO vārdā uzsver, ka tikpat svarīgas ir publikas tiesības Latvijas mūziķu kvalitatīvos koncertus Rīgā klausīties augstākās kvalitātes standartiem atbilstošos apstākļos.

"Sabiedrības pieprasījums pēc klasiskās un starpžanru mūzikas koncertiem pēdējos gados arvien pieaug. Komentāros izskanējušie apgalvojumi par pustukšu Lielo ģildi un koncertiem dažas reizes mēnesī neatbilst reālajai situācijai. Mūsu klausītāji ir erudīti, viņi klausās koncertus arī citzemju namos un zina, kāds telpas apjoms un kādas būvkvalitātes nepieciešamas, lai klasiskā mūzika skanētu pilnvērtīgi," teikts paziņojumā, kuru parakstījuši arī Māris Sirmais, Māris Ošlejs, muzikoloģe, LR3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode u.c.

"Par koncertzāles vietu - Latvijas situācija vēsturiski ir tāda, ka nozīmīgas kultūras būves atrodas pilsētas centrā. Tās ir kājām ejamā attālumā no tūristu uzturēšanās pamatpunktiem un ērti sasniedzamas arī galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem no citiem Latvijas novadiem. Viens no būtiskākajiem aspektiem Elizabetes ielas 2 projektā ir valsts zemes pieejamība. Visi koncertzālei potenciāli derīgie zemes gabali, kas pieder pašvaldībai vai privātpersonām, līdz šim nav guvuši tālāku risinājumu. Tāda ir reālā situācija - valsts var pildīt sen pieņemto lēmumu par koncertzāles celtniecību tikai uz pašai valstij piederošas zemes," teikts paziņojumā.

LNSO uzsver, ka arhitektu izteiktie pretargumenti ir jāanalizē, profesionālā lokā ir jādiskutē par labākajiem iespējamajiem risinājumiem.

"Kultūras ministrs ir uzklausījis arhitektu apsvērumus un piedāvājis ciešu sadarbību projekta turpmākajā attīstībā, rīkojot arhitektu plenēru. Ticam, ka valdība un arhitekti, kopīgi sadarbojoties, atradīs labāko risinājumu. Pēc vairāk nekā 30 gadu ilgām sarunām, ieilguša neizlēmīguma un bezgalīgām diskusijām beidzot sperts būtisks solis, lai Rīgā būtu laikmetīgi ierīkota akustiskā koncertzāle. Kultūras ministra Naura Puntuļa vadībā panākta svarīga vienošanās," minēts paziņojumā.

LNSO aicina sabiedrību novērtēt valdības lēmuma pieņemšanu kā nozīmīgu ieguldījumu nacionālās kultūras attīstībā un sabiedrībai tik nepieciešamās kultūras būves tapšanā.

Uz augšu