Latvijas Krievu savienība optimistiski vērtē iespējas iekļūt Rīgas domē (5)

LKS aģentūru LETA informēja, ka ir aizvadīts partijas kongress, kas noticis "globālās ekonomiskas krīzes fonā, kā arī haotisku izmaiņu apstākļos, ko paātrinājusi pandēmija, destabilizācija ASV un balansa trūkums Eiropas Savienībā".

LKS ieskatā Latvija salīdzinoši viegli ir pārdzīvojusi ārkārtējo situāciju, ko radīja Covid-19, tomēr ekonomiskās perspektīvas paliekot "miglainas".

"Kopš pēdējā LKS kongresa Latvijas vara pieņēmusi virkni normatīvo aktu, kas pasliktināja krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli. Tomēr šie lēmumi pēc savām negatīvajām sekām ir nesalīdzināmi ar izglītības krievu valodā aizliegumu, kas pieņemts iepriekšējos gados," pauda partijā, piebilstot, ka valstī arvien vērojams demokrātijas deficīts.

"Aizvadītais gads pierādījis, cik kaitīgs ir mūsu tautiešu atteikums piedalīties masu protestos. Mūsu oponenti, protestu pretinieki, ir paļāvušies uz sūdzībām Satversmes tiesā. Izskatījusi sūdzības, tiesa atstāja spēkā galvenos krievu valodas aizliegumus izglītībā. Vēlreiz guvām pārliecību, ka ir nepieciešams turpināt cīņu par mūsu vēlētāju interesēm ar visām likumīgajām metodēm, galvenokārt stiprinot protesta kustību," uzsvēra LKS.

LKS ieskatā tā pagājušajā gadā darbojās "uzbrukuma režīmā". LKS atgādināja, ka 2019.gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās tai ne tikai izdevās saglabāt savu pārstāvniecību EP, bet arī "pirmo reizi vēsturē to darījām tiešā konkurencē ar Nilu Ušakovu". LKS piebilst, ka "divu bezprincipu konformistu - Amerika un Ušakova - ievēlēšana EP rada zaudējumus vēlētājiem, jo daudzos svarīgos jautājumos šie deputāti balso pret Latvijas krievu interesēm".

Partijas vērtējumā aizvadītais gads tai ļāvis kļūt stiprākai, turklāt spilgtākie darbības punkti saistāmi ar 137 iesniegumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) iesniegšanu saistībā ar izglītību krievu valodā, kā arī virkni mītiņu.

"Neskatoties uz to, ka partijai tika mākslīgi liegts tai pienākošais valsts finansējums, pērn uzstājīga darbība un principiāla pozīcija nodrošināja LKS popularitātes kāpumu," norādīja partijā, pieļaujot, ka, ja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiktu jau rīt, politiskajam spēkam izdotos tajā iekļūt. "Tomēr šis rezultāts nav garantēts, jo konkurentiem ir pieejami nesalīdzināmi lielāki resursi aģitācijai priekšvēlēšanu noslēguma posmā," vērtēja LKS.

Partijas primārais mērķis tuvākajā nākotnē esot nodrošināt savu pārstāvju ievēlēšanu Rīgas domē. "Šī uzvara ļautu atvērt ceļu partijas atgriešanai arī valsts varā. Veiksme Rīgā ļaus sagatavoties kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā un ielikt pamatus krievu partijas atgriešanai Saeimā 2022.gadā," par plāniem stāstīja partijā.

Uzvaras Rīgas domes vēlēšanās gadījumā LKS pārējām partijām piedāvāšot veidot koalīciju, balstoties cieņas pret dažādas izcelsmes, sociālā slāņa un vecuma rīdzinieku principos. "Mums visi Rīgas iedzīvotāji ir potenciālie partneri kārtības nodrošināšanai pilsētā un virzībai un ekonomisko izaugsmi," skaidroja partijā.

"Rīgas dome pēc mūsu iniciatīvas un ar mūsu dalību atjaunos partnerattiecības ar Maskavas un citu Krievijas pilsētu pašvaldībām," solīja LKS.

2020.gada otrajā pusē LKS plāno otro sūdzību ECT vilni, kas būšot saistīts ar pārmaiņām mazākumtautību izglītībā pēc šī gada 1.septembra. Pēc pilnīgas pulcēšanās ierobežojumu atcelšanas partija sola atgriezties pie mītiņiem krievu skolu aizstāvībai, savukārt pēc partijas biedru ievēlēšanas Rīgas domē un citās pašvaldībās LKS plāno sākt ietekmēt kadru politiku izglītības nozarē, nodrošinot tādu izglītības iestāžu direktoru iecelšanu, kuri atbildīgāk attieksies pret nacionālās identitātes saglabāšanu izglītojamo vidū.

Ņemot vērā, ka partijas kongress noticis attālināti, kas daļai biedru nav ļāvis tajā piedalīties, LKS sola rīkot atvērtu ārkārtas kongresu brīdī, kad pulcēšanās ierobežojumi tiks atcelti, to veltot diskusijām par Latvijas nākotni un LSK jaunās valdes vēlēšanām.

"Partijai nepieciešams atjaunoties un kļūt dinamiskākai," uzsvēra politiskajā spēkā.