Nodarbinātība Latvijā 2020. gadā - kā Covid 19 izmainīja darba tirgu?

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Publicitātes foto

2020. gada marts Latvijā un visā pasaulē nāca ar lielām, neprognozējamām pārmaiņām, kas skāra gandrīz visas nozares pārstāvjus. Spēcīgi, stabili un lojāli uzņēmumi bija spiesti vai nu transformēties vai ieturēt nelielu pauzi. Ierastā uzņēmējdarbības izaugsme un visi dzelžainie šī gada plāni apstājās vienā mirklī. Ne bez sekām tas ir ietekmējis arī tūkstošiem darba ņēmēju.

Šajā pasaules pandēmijas laikā mēs varam izteikt prognozes par to kā pasaulē attīstīsies vai neattīstīsies atkārtota epidemioloģiskā situācija, kā arī maksimāli sagatavoties atkārtotai ekonomikas lejupslīdei. Pie iespējamā vīrusa atkārtotā uzliesmojuma, bezdarba līmenis valstī var palielināties no 8,6 % līdz pat  pat 11 % (dati no 2020. gada 29. jūnija). No.2020. 1.marta pieaugums ir par 19 983 bezdarbniekiem, kas sastāda 34,3%, bet no.2020. 1.jūnija pieaugums ir tikai par 1 790 bezdarbniekiem. Balstoties uz šādu prognozi, Labklājības Ministrija ir izstrādājusi virkni grozījumu un atbalsta sistēmu krīzes skartajiem iedzīvotājiem. 

Reģistrētie bezdarbnieki un kolektīvās atlaišanas gadījumi krīzes laikā

Šī gada marta vidus ir bijis gan emocionāli, gan finansiāli smags dzīves un lēmumu pieņemšanas posms daudziem - arī uzņēmumiem. Saistībā ar Covid - 19 ir saņemti 42 darba devēju kolektīvie no darba atbrīvošanas paziņojumi, kas kopsummā ir ietekmējis 5111 darbiniekus. 

Papildus ir saņemti pieci paziņojumi ar kopējo plānoto atbrīvojamo darbinieku skaitu 167 , kas nav saistīti ar COVID-19, bet gan citiem iemesliem – plānota uzņēmējdarbības pārtraukšana vai pakalpojumu sniegšanas līguma termiņa beigas.

Šajā laikā kopā ir reģistrēti 78 230 bezdarbnieki, kas no 1. marta ir ar pieaugumu par 19 816 cilvēkiem vairāk, nekā iepriekš. Jūnijā situācija ir uzlabojusies, pakāpeniski atgriežoties ierastajā, pirms Covid -19, darba režīmā - darba devēji lielākoties ir pieņēmuši atpakaļ savus darbiniekus, vai izsludinājuši jaunas vakances, attiecīgi jūnijā bezdarba statusu ir zaudējušas 3627 personas, no kurām 3279 šo statusu ir zaudējuās, jo ir iekārtojušās darbā. Aktuālo vakanču skaits jūnijā NVA lapā ir reģistrēts 17 946, kas nozīmē, ka pieejamas ir vēl 4866 jaunas vakances. 

Jūnijā 33% reģistrēto vakanču minimālais atalgojums ir norādīts 1 076 eiro (1600 vakancei no 4866). Maijā 53%, aprīlī 39% un martā 57% reģistrēto vakanču minimālais atalgojums ir norādīts 1076 eiro. 

Nodarbinātības atbalsta pasākumi bezdarbniekiem

Pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma ir veikts grozījums “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” par bezdarbnieka palīdzības pabalstu 180 eiro apmērā. Šāds grozījums ir veikts, lai sniegtu solidāru palīdzību tiem iedzīvotājiem, kuriem krīzes laikā un šobrīd, nav iespējas atrast darbu, kā arī beidzoties bezdarbnieka pabalsta periodam, šīs personas nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. 

Sākotnēji bija paredzēts šo pabalstu maksāt 4 mēnešus 130 eiro apmērā, tomēr ar jaunajiem grozījumiem, palīdzība tiek sniegta 180 eiro apmērā, pielīdzinot to dīkstāves pabalsta zemākā sliekšņa apmēram. Piemēram, ja bezdarbnieks savā pēdējā mēnesī ir saņēmis 100 eiro pabalstu, tad līdz ar šo jauno sistēmu, pabalsts ir 180 eiro, neskatoties uz agrāko aprēķinu. 

Bezdarbnieka palīdzības pabalstu var saņemt reģistrēti bezdarbnieki kuru pabalsta periods beidzas no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. decembrim un kuras šajā laikā nebūs atradušas darbu.

Bezdarbnieku iespēja papildus strādāt īslaicīgus darbus

Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka bezdarbnieki šajā gadā var piestrādāt uz īslaicīgu darbu veikšanu. Tas nozīmē, ka piemēram, persona, kura saņem bezdarbnieka pabalstu drīkst piestrādāt nelielos, īslaicīgos atalgotos darbos, nezaudējot bezdarbnieka statusu. Vasarā tie var būt dažādi lauksaimniecības darbi vai uzkopšanas darbi. Līdz šim bezdarbnieki baidījās piestrādāt, lai nezaudētu šo statusu, tomēr zinot šī gada apstākļus, ministrija šo sistēmu ir izvēlējusies padarīt daudz elastīgāku. Reģionāli šāda darba spēka piesaiste garantē arī daudz lielāku palīdzību lauksaimniekiem sezonālo darbu paveikšanai. 

Šāda atkāpe no ierastā ir iestrādāta likumdošanā līdz 2020. gada 31. decembrim un dod iespēju piestrādāt uz laiku līdz 120 dienām. 

Subsidētās darba vietas jeb mijiedarbiska savstarpējā iespēja atsperties pēc krīzes

Pēc ārkārtējās situācijas beigām ir paredzēts sniegt finansiālu atbalstu darba devējiem jaunu darbinieku pieņemšanai darbā no reģistrēto bezdarbnieku vidus. Darba devēji var saņemt algas subsīdijas atbalsta pasākumu ietvaros, proti, darba devējs pieņemot darbā reģistrētu bezdarbnieku, saņems subsīdiju darba algai 50 % apmērā no konkrētā uzņēmuma darbiniekiem noteiktās mēneša darba algas trīs mēnešu garumā. Noteiktā subsīdiija ir ne vairāk kā 430 eiro mēnesī. 

Šāda programma ir mērķtiecīgi radīta, lai radītu abpusēju izdevīgumu, gan darba devējiem, gan potenciālajiem darba ņēmējiem. Darba devēji šai iespējai varēs pieteikties līdz 2020. gda 31. decembrim, plānotais atbalsta finansējums no Eiropas Savienības fondiem ir 23,5 miljoni eiro ar ieceri piesaistīt 15 000 bezdarbnieku. 

Detalizētāka informācija par pasākumu, tā nosacījumiem un dotāciju apmēriem pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā "Darba devējiem" - "Algu subsīdijas atbalsta pasākums" un NVA filiālēs. 

CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu