Karantīna beigusies, krīze sākusies jeb kā Eiropa gatavojas atdzīvināt ekonomiku

FOTO: AP/Scanpix

Eiropa šķietami ir tikusi pāri Covid-19 pandēmijas vilnim, ir atcēlusi karantīnu un gatavojas atvērt robežas. Mērķis – atgriezties pie normālas dzīves un atdzīvināt ekonomiku. Lejupslīdes stadijai vajadzētu būt galā – ekonomiskā aktivitāte atdzīvojas, bet ekonomisti un politiķi tikai tagad sāk rēķināt, cik ilgs laiks un cik daudz naudas būs nepieciešams, lai izietu no simtgades lielākās krīzes, vēsta BBC.

Optimisti pagaidām mazākumā. Tam ir vairāki iemesli

Par negatīvo – mazliet vēlāk. Vispirms – labi jaunumi. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība apkopoja pirmos datus par ekonomikas atlabšanu. Statistika ir cerīga.

Bezdarba pieaugums Eiropas Savienībā faktiski ir apstājies, taču bizness un iedzīvotāji ir raduši jaunas iespējas nopelnīt. Sākot ar maiju, ir vērojama Eiropas ekonomiskās situācijas uzlabošanās, un tas labvēlīgi ietekmē arī nodarbinātības jomu.

Ekonomikas atlabšanas priekšgalā ir lielākās Eiropas ekonomikas, kas visai smagi cieta no koronavīrusa pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem.

“Ļaunākais ir aiz muguras,” paziņoja Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīna Lagarda.

Tomēr – tagad par ne tik labiem jaunumiem. Lai arī ir vērojamas cerīgas tendences, ekonomiskā krīze tikai sākas. Pagājušās nedēļas beigās jaunais Francijas valdības vadītājs Žans Kasteks sacīja: “Krīze ekonomikā jau liek par sevi manīt. Mums ir jāgatavo valsts pilnvērtīgai ekonomiskajai krīzei,” sacīja Kasteks.

Ne visām Eiropas Savienības valstīm ir pietiekami daudz naudas, lai tiktu pāri ekonomiskajai krīzei. Tomēr tās var rēķināties ar atbalsta pasākumiem, kam Eiropas Komisija sola piešķirt vairāk nekā triljonu eiro, kas paredzēti cīņai pret krīzi.

Tomēr 27 bloka dalībvalstis jau vairākus mēnešus nespēj panākt kopsaucēju, kā tieši iegūt šo naudu un cik liela summa no šā atbalsta fonda tiks katrai valstij. Jūlija vidū Eiropas Savienības līderi pirmo reizi vairāku mēnešu laikā tiksies klātienē Briselē, kur tomēr centīsies panākt kopsaucēju “Maršala plāna” analoga pieņemšanā, kam būs jāveicina Eiropas Savienības dalībvalstu atkopšanās no Covid-19 izraisītās krīzes un jānovirza ekonomiskā attīstība uz “zaļām sliedēm”.

Zaļāka, respektīvi, videi draudzīgāka nākotne maksās aptuveni trīs triljonus eiro. Nauda ir, plāns ir, bet... Vai pasaule izmantos šo iespēju apturēt globālo sasilšanu?

Uzdevums ir šāds: ne tikai saglabāt Eiropas Savienību kā otru lielāko pasaules ekonomiku par spīti “Brexit” un pandēmijai, bet arī censties panākt un pat apsteigt lielāko ekonomiku pasaulē ASV, kā arī – inovāciju un tehnoloģiju jomā pārspēt Ķīnu, lai nodrošinātu Eiropai stabilu vietu jaunajā – “pēcCovid pasaulē”.

Solis uz priekšu, divi atpakaļ

Jūlija statistika ne visiem dod optimismu. Ekonomikas lejupslīde, visticamāk, ir sasniegusi zemāko punktu, un tā sāk pakāpeniski atkopties. Tomēr par ievērojamām pozitīvām tendencēm un ekonomikas izaugsmi varēs runāt vien pēc vairākiem mēnešiem. Lai atdzīvinātu ekonomiku, būs nepieciešams to “pieslēgt pie dzīvību uzturošiem aparātiem”. Respektīvi – tajā nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus.

Tieši tāpēc krīzes ilgumam ir izšķirīga nozīme – jo ātrāk pasaule izies no krīzes, jo mazāka summa pēc tam būs jāatdod par krīzes laikā paņemtajiem parādiem, un īsāku laiku būs jādzīvo ar ciešāk savilktām jostām.

“Tas, ka mēs esam atspērušies no dziļākā punkta, protams, priecē. Taču šis fakts pats par sevi mums neko nesaka, kāda tieši būs šī atgūšanās,” sacīja viens no Eiropas Centrālās bankas vadītājiem Filips Leins.

Viss būs atkarīgs no vairākiem neprognozējamiem faktoriem, to vidū arī - kā uzvedīsies vīruss.

“Mēs savos scenārijos ņemam vērā būtiskus traucējumus gan šogad, gan nākamajā gadā. Tieši tāpēc varam droši teikt, ka situācija var attīstīties pēc scenārija “viens solis uz priekšu, divi – atpakaļ”. Situācija var uzlaboties, bet var rasties lokālas problēmas,” sacīja ekonomists un bijušais Īrijas centrālās bankas prezidents Leins.

Lokāli vīrusa uzliesmojumi var likt valstu valdībām atkal ieviest karantīnu, kas savukārt var sagraut ticību nākotnei un tādējādi apturēt ekonomiskās aktivitātes atdzīvošanos. Divu galveno ekonomikas atgūšanās dzinējspēku – pieprasījuma un investīciju palielināšanās nav iespējama līdz brīdim, kamēr cilvēki un kompānijas baidās no Covid-19 otrā viļņa, tādējādi atliekot jaunas investīcijas.

“Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka pilnīga ekonomiskā atkopšanās prasīs ilgāku laiku. Tā ir atkarīga ne tikai no tā, cik ātri un cik lielā mērā tiek atcelta karantīna, bet arī no tā, cik bieži nāksies atgriezties pie jauniem ierobežojumiem, no kā cietīs ekonomika,” sacīja Leins.

GALERIJA: Spānija atver pirmās pludmales

Pēc Eiropas Centrālās bankas aprēķiniem, Eiropas ekonomika pirmskrīzes līmeni sasniegs vien 2022. gada beigās. Līdz tam jārēķinās ar dažādām nepatikšanām un sarežģījumiem.

Lai arī kompāniju vadītāji aptaujās pauž cerības uz pieprasījuma atjaunošanos, viņi atzīst, ka pieprasījuma līmenis arī jūnijā turpinājis samazināties – gan iekšējā Eiropas tirgū, gan arī ārējos tirgos. Respektīvi – prognozes nedaudz apsteidz realitāti.

Strādnieki – zombiji

Ar bezdarbu arī ir zināmas problēmas – lai arī tas ir beidzis pieaugt, jāatceras, ka situācija varēja būt daudz sliktāka, ja vien valstis nebūtu sniegušas bezprecedenta atbalstu uzņēmumiem. Par nodokļu maksātāju naudu tādā veidā tika atbalstīti vairāk nekā 40 miljoni strādājošo, kas krīzes dēļ bija spiesti doties dīkstāvē. Tādējādi – katrs trešais strādājošais Vācijā, Francijā, Spānijā un Itālijā saņēma atbalstu no valsts.

Uz rudeni šīs dotācijas būs izsmeltas un Eiropa varēs doties ASV ceļu, kur karantīnas dēļ bezdarba līmenis pieauga no 3,5% līdz 15%. Eiropas Savienībā tas pieauga minimāli – no 6,4% līdz 6,7%.

ASV bez darba un parādos – kā vīruss ietekmējis lielāko ekonomiku pasaulē

“Bezdarba līmeņa pieaugums ir bijis faktiski nemanāms, un tas atspoguļo īslaicīgas politikas veiksmi. Jā, ar dažādiem atbalsta pasākumiem izdevās panākt, lai bezdarbs nepieaug, taču jau tuvākā gada laikā bezdarba līmenis Eiropā var strauji pieaugt,” brīdina “Capital Economics” analītiķe Džesika Hindsa.

Daudzi, kuri pašlaik atrodas mājās un saņem algu no valsts, riskē, ka pēc šīs atbalsta programmas beigām paliks bez darba, jo uzņēmumi būs spiesti mazināt personālu – maksāt no savas kabatas daudziem darbiniekiem nebūs iespējams.

Tādi draudi pastāv vismaz 9 miljoniem cilvēku, aprēķinājuši “Allianz” ekonomisti.

“Mēs viņus saucam par strādniekiem – zombijiem. Lai izvairītos no masu bezdarba, nākas pieņemt arī tādus – ekstremālus pasākumus,” raksta “Allianz” ekonomisti. Līdz gada beigām bezdarbs Eiropas Savienībā var pieaugt līdz 10%.

No komas atlabs ne visi un ne uzreiz

Ja arī Eiropas ekonomikas atlabšana notiks pēc plāna, nenotiekot otrajam pandēmijas vilnim, atgriešanās pie pirmskrīzes izaugsmes rādītājiem notiks ļoti nevienmērīgi. Dažas valstis krīzei pāri tiks ātrāk, citām tas prasīs vairāk laika, brīdināja Eiropas Centrālās bankas viceprezidents Luiss de Gindoss.

GALERIJA: Luvra pēc gandrīz četru mēnešu pārtraukuma atkal pieejama apmeklētājiem

“Nav nekā neparasta tajā, ka ekonomika sāk atlabt tad, kad tiek atcelta karantīna. Nav arī nekā neparasta tajā, ka mēs nezinām, kas notiks rudenī. Mūs uztrauc kas cits – mēs redzam ekonomikas atjaunošanos ļoti dažādos tempos,” sacīja de Gindoss.

Viņš norāda, ka ekonomikas sabremzēšanās notika faktiski visās valstīs, bet dažas valstis izvairījās no nopietna ekonomikas krituma. Visticamāk, tieši šīs valstis arī ātrāk spēs atgriezties pie pirmskrīzes rādītājiem, tajā pašā laikā esot valstīm, kas vēl tikai meklēs risinājumus, kā tik pāri krīzei.

Eiropas Savienības vienotais tirgus apvieno 27 valstis, tādēļ pieprasījuma, investīciju un tirdzniecības apjoma kritums ietekmē visas blokā esošās valstis neatkarīgi no tā, cik veiksmīgi tās tikušas galā ar medicīniskajām problēmām.

Tā, piemēram, Slovākija viena no pirmajām valstīm Eiropā ieviesa karantīnu, tieši tādēļ mirstība no Covid-19 šajā valstī ir simtiem reižu zemāka nekā Spānijā, Itālijā un Francijā, kā arī desmitiem reižu zemāka nekā Vācijā. Tomēr – bezdarba līmeņa pieaugums šajā valstī ir pat ja ne tāds pats, tad sliktāks nekā iepriekš minētajās valstīs.

No milzīgas mirstības izdevās izvairīties arī Horvātijai un Grieķijai. Tomēr – šīs valstis ir stipri atkarīgas no tūrisma, un tā atjaunošanās nav iespējama, ja ir slēgtas robežas. Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, šīs valstis piedzīvos 10% lielu ekonomikas kritumu, kamēr citām valstīm šis rādītājs būs 6-7% robežās.

Uz biznesa un ekonomikas atjaunošanās ceļa var nonākt, ne tikai ieguldot naudu ekonomikā. Tā, piemēram, Spānija paziņoja, ka tai nāksies celt nodokļus, lai uzlabotu valsts veselības aprūpi, kas nespēja tikt galā ar koronavīrusa pandēmiju, jo šajā valstī bija sliktākie mirstības rādītāji Eiropā.

Pat Vācija, kas tiek uzskatīta par savdabīgu cerības staru un gaismu tuneļa galā, sastopas ar lielām problēmām. Lielākā ekonomika Eiropā atgūstas, taču ne tādos tempos, uz kādiem cerēja.

Vēl pirms mēneša Vācijas institūts “Ifo” prognozēja, ka jau nākamgad Vācija varēs cerēt uz 10% lielu ekonomikas pieaugumu. Tagad šī prognoze ir noslīdējusi līdz 6,4%.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers sacīja, ka pašreizējā situācija ir vēl nepatīkamāka – šogad Vācijas ekonomika mazināsies par 6%, bet nākamgad pieaugs par 5%. Atgriešanās pie izaugsmes notiks vien nākamā gada oktobrī, bet nodarbinātības līmenis pirmskrīzes apmērus sasniegs vien 2022. gada beigu daļā.

Uz augšu