Kā informē mākslas zinātniece Nataļja Jevsejeva, izstāde veltīta rakstniecei, žurnālistei Ozoliņai-Krauzei. Viņa dzimusi Rīgā 1890. gadā 30. novembrī būvuzņēmēja ģimenē, tāpēc viņa varēja atļauties mācības ārzemēs. No 1912. gada līdz 1917. gadam viņa studēja filoloģiju un jurisprudenci Šveicē, Bernes Universitātē.

Mākslas zinātniece pavēstīja, jau tad Ozoliņa-Krauze sāka savu aktīvo sociālpolitisko un publicistisko darbību. Turpat Šveicē viņa iepazinās ar Raini un Aspaziju, kopā ar viņiem strādāja Šveices Latviešu komitejā par tās sekretāri.

No 1916. līdz 1919. gadam Ozoliņa-Krauze vadīja Latvijas propagandas biroju un jau tad nonāca izlūkdienestu uzmanības centrā - viņas gaitām sekoja Šveices speciālo dienestu iestādes. Jevsejeva norādīja, ka Ozoliņas-Krauzes pret vāciešiem vērstā propaganda bijusi tik iespaidīga, ka to ziņojumos minējusi Vācijas vēstniecība Bernē.

1921. gadā Ozoliņa-Krauze atgriezās Rīgā. Tur viņa iepazinās ar nesen uz Latviju atbraukušo Aleksandru Beļcovu un uz nākamajiem desmit gadiem kļuva par mākslinieces tuvu draudzeni un finansiālo atbalstītāju.

No 1922. līdz 1924. gadam Ozoliņa-Krauze sponsorēja politiski satīriskā žurnāla "Ho-Ho" izdošanu. Tajā feļetonus un rakstus publicēja tā laika redzamākie rakstnieki un dzejnieki, savukārt mākslinieki - pārsvarā Rīgas grupas dalībnieki, to skaitā Beļcova un Suta - saņēma honorārus par karikatūrām un šaržiem.

1924. gadā Ozoliņa-Krauze finansiāli atbalstīja porcelāna apgleznošanas darbnīcu "Baltars". Tieši viņai piederošajā namā Lāčplēša ielā atradās darbnīca un salons, kur mākslinieki pārdeva savu produkciju. Turpat viņi visi arī dzīvoja: Ozoliņa-Krauze un "Baltara" dalībnieki Beļcova ar Sutu, Sigismunds Vidbergs ar savu ģimeni.

Pateicoties draudzenes palīdzībai, Beļcovai 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē izdevās aizbraukt uz vienu no Eiropā labākajām klīnikām tuberkulozes slimniekiem Dienvidfrancijā. Mākslas zinātniece norādīja, ka ne tikai Beļcovai Franču Rivjēra deva radošu iedvesmu un atspoguļojās daudzos gleznojumos un zīmējumos. Īrētajā villā Vansā tapa Ozoliņas-Krauzes romāns "Virpuļu durvīs", kurā aprakstīta krievu emigrantu dzīve Francijā. Francijā viņa strādāja arī pie lugas "Katrīna" par Napoleona sievu Mariju Vaļevsku.

1929. gadā Ozoliņa-Krauze oficiāli tika atzīta par bankrotējušu. Par iemeslu tam varēja būt viņas kaisle pret azartspēlēm. Iespējams, ka finansiālu grūtību dēļ sieviete 30. gados tika savervēta vismaz diviem izlūkdienestiem, akcentēja mākslas zinātniece.

Izstādē eksponēti Ozoliņas - Krauzes portreti, viņas dokumenti, fotogrāfijas un manuskripti no Rakstniecības un mūzikas muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un privātkolekcijām.