Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana koģenerācijas stacijām nenozīmēs, ka noteikti pieaugs siltumenerģijas tarifi pašvaldībās, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Komisija otrdien cita starpā skatīja jautājumu par elektroenerģijas OIK atcelšanas ietekmi uz siltumenerģijas ražošanu.
Miezainis skaidroja, ka OIK atcelšana varētu atstāt ietekmi uz siltumenerģijas gala tarifiem, tomēr katra pašvaldība pati izvēlas siltumenerģijas risinājumus, tāpēc tarifu pieaugums varētu arī nebūt.
"Skatoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotajiem datiem, vietās, kur ir bijušas stacijas, kas saņem obligāto iepirkumu, un šis periods ir beidzies, Valmierā pieaugums ir bijis par aptuveni 25%, Vangažos - par aptuveni 30%, bet Baložos un Ādažos - par aptuveni 10%. Viss ir atkarīgs no tā, vai stacija turpina darbu, vai tā ir jauna stacija ar citu tehnoloģisko risinājumu. Nevar būt tāds viens apgalvojums, ka siltumenerģijas tarifi pieaugs," teica Miezainis.
Arī deputāts Ivars Zariņš (S) norādīja, ka "biedēšana, ka OIK atcelšanas gadījumā pieaugs siltumenerģijas tarifi, ir manipulācija".
Viņš skaidroja, ka, prasmīgi rīkojoties ar esošās atbalsts sistēmas sakārtošanu, varētu panākt, ka siltumenerģijas tarifi nevis pieaug, bet samazinās.
"Piemēram, vietās, kur nav mērķtiecīgi koģenerāciju saglabāt, var uzstādīt siltumstacijas ar daudz efektīvākām tehnoloģijām, rezultātā iegūstot zemākus siltumenerģijas tarifus. Uzskatāms piemērs tam ir Bauska, kur veco staciju aiztaisīja ciet, uzlika jaunu siltumstaciju un tarifs ir uz leju," teica Zariņš.
Savukārt Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Kaspars Beķers pauda, ka, atceļot atbalstu, lielākā daļa staciju nespēs turpināt strādāt, tāpēc radīsies jaudu deficīts. Īsā termiņā nebūs iespējams aizstāt šīs jaudas, tādējādi sekmējot tarifu pieaugumu. Savukārt, ja būtu skaidri zināms, ka stacijām ļauj strādāt līdz atbalsta beigām, būtu plāni un risinājumi, kā attiecīgā līmenī turpināt nodrošināt jaudas.
"Ja tas ir plānveidā un jau ir zināms, ka šis atbalsts kaut kādā konkrētā datumā beigsies un konkrētais uzņēmums jau laicīgi plāno kā jaudas aizstāt un no kurienes ņemt vajadzīgo siltumu, tad viss ir iespējams, un tad, varbūt, uz siltuma tarifu cenām ietekme var nebūt tik liela," stāstīja Beķers.
Deputāts Zariņš piekrita, ka "nogriežot atbalstu momentā", tas tiešām var negatīvi ietekmēt tarifu. "Es runāju par to, ka procesu apdomāti vadot, var izbēgt no riskiem ar cenu pieaugumu. Ja rīkojas plānveidīgi un dod iespēju biznesam tam sagatavoties, varētu panākt cenu samazinājumu," teica Zariņš.
