Piešķir papildu finansējumu Aldara parka atjaunošanai

FOTO: LETA/Edijs Pālens

Rīgas domes pagaidu administrācija otrdien, 7. jūlijā, nolēma piešķirt 452 000 eiro no Pilsētas infrastruktūras fonda Aldara parka atjaunošanai.

Iepriekš Aldara parka 1. un 2. kārtas īstenošanai bija piešķirts nepilns miljons eiro, bet iepirkuma konkursā iesniegtie piedāvājumi parādījuši, ka nepieciešama lielāka summa – vismaz 1,3 miljoni eiro. Tāpēc tagad tika pieņemts lēmums piešķirt papildu līdzekļus.

Aldara parka 3. kārtas būvdarbiem nepieciešami vēl vismaz 2,4 miljoni eiro, par kuru piešķiršanu pašvaldībai būs jālemj, veidojot 2021. gada budžetu.

FOTO: LETA/Edijs Pālens

Aldara parka rekonstrukciju paredzēts veikt vairākās kārtās.

Pirmajā kārtā paredzēta veloparka izveide, otrajā kārtā – komunikāciju izbūve un teritorijas labiekārtošana, bet trešajā kārtā – mākslīgo pilsdrupu atjaunošana un pārējās parka teritorijas izbūve.

Aldara parka pārbūves metu konkurss noritēja 2016.gadā, konkursa augstākās vietas ieguvējs veica parka pārbūves būvprojekta izstrādi.

Būvprojekta risinājumi paredz, ka parks tiks veidots kā mūsdienīgs apkaimes parks ar daudzveidīgām atpūtas iespējām dažādām iedzīvotāju vecuma grupām, vienlaikus saglabājot vēsturisko romantisma gaisotni. Pārbūves gaitā paredzēta mākslīgo pilsdrupu un kādreizējās ūdenstilpnes funkcionalitātes risinājumu izstrāde, dārznieka mājas un labierīcību izbūve, brīvdabas amfiteātra izbūve.

Pašreizējā situācija Aldara parkā Sarkandaugavā

FOTO: LETA/Edijs Pālens

Tāpat tiks nodrošināti labiekārtojuma elementi, vides pieejamības risinājumi (visiem sabiedrības locekļiem, t.sk. iespēju robežās – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ģimenēm ar maziem bērniem).

Īpaša uzmanība tiks pievērsta apstādījumu veidošanai un nodrošināšanai.

Paredzēts risināt arī nožogojuma jautājumu, ņemot vērā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja «Dauderi» nodaļas teritoriju un dzelzceļa sliedes, kā arī visa parka teritorijas norobežošanu tumšajās diennakts stundās.

Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas veidots 19. gadsimta beigās kā alus darītavas īpašnieka savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā pasaules kara parks kļuva par publiski pieejamu teritoriju.

Uz augšu