Ramona Petraviča: “Nevar atņemt bērnam iespēju pārrakstīt dzīvi”

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: pexels.com

Latvijā šobrīd ir 1150 adoptējamu bērnu, no kuriem 775 bērni ir vecumā no 10 līdz 18 gadiem. No visiem šiem bērniem 433 nevēlas tikt adoptēti, bet uz ārvalstīm iespējami adoptējamie ir 286 bērni. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2020. gada 2. jūnijā konceptuāli ir atbalstījusi aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz brīdim, kad tiks izstrādāti un pieņemti grozījumi Civillikumā un citos normatīvajos aktos. 

Vai Latvija liegs iespēju šiem bērniem nokļūt ārzemnieku ģimenēs un dzīvot jaunu, pilnvērtīgu dzīvi ģimenē, ja pašu dzimtenē šādas iespējas nav un nebūs?

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš šo aktuālo jautājumu min kā problemātisku, it īpaši izsakot vēlmi par organizētāku lielāku kontroli pār Latvijas pilsoņu atdošanu dzīvei ārpus mūsu valsts robežām. 

Šajā pašā laikā Labklājības ministrija uz bērnu adopcijas jautājumiem ir skatījusies arī no cilvēcīgās, emocionālās un ilgtermiņa iespēju puses, Ramona Petraviča norāda: “Pārsvarā šiem bērniem tā ir vienīgā iespēja tikt pie ģimenes, it sevišķi pusaudžiem un bērniem ar invaliditāti vai būtiskām veselības problēmām. Neapšaubāmi vienmēr prioritāte ir mūsu valsts adoptētājiem, bet, ja to nevar nodrošināt šeit, tad bērnam nebūtu jāpaliek institūcijā uz mūžu. Nevar atņemt bērnam iespēju pārrakstīt dzīvi”. 

Kopš 2003. gada uz ārvalstīm ir adoptēti 1925 bērni, bet uz doto brīdi (06.07.2020.) aktīvi ir 17 ārvalstu adopcijas procesi un reģistrā ir ziņas par vēl 22 ģimenēm no ārvalstīm, kuras vēlas adoptēt bērnu no Latvijas.  

Civillikums paredz, ka uz ārvalstīm bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu tā aprūpi, un tieši tāpēc normatīvais regulējums paredz, ka ārvalstu adopcija ir galējais līdzeklis un risinājums. 

Labklājības ministres padomniece invaliditātes politikas jautājumos Jolanta Kalniņa - Levina uzsver, ka uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits nav liels, tomēr būtiski vērā ņemams fakts ir tas, ka visbiežāk adoptē pusaudžus, kuriem Latvijā ģimeni atrast ir ļoti sarežģīti. 

Jolanta Kalniņa - Levina norādījusi: “Mēs nevaram apgalvot, ka katram bērnam spējam nodrošināt ģimeni Latvijā. Uzskatu, ka adopcijas aizliegums uz ārvalstīm ir bērnu tiesību ignorēšana”. 

Ministrijā tiek minēts salīdzinājums - Latvijas adoptētāji visbiežāk izvēlas vienu vai divus bērnus vecumā līdz 6 gadiem bez būtiskām veselības problēmām, turpretim ārvalstu adoptētājs var iesniegt adopcijas pieprasījumu no bērna 9 gadu vecumu, trīs un vairāk vienu bērnu ģimenes un bērniem bez vecuma ierobežojuma, ja tiem ir būtiskas veselības problēmas. 

Labklājības ministrija nevēlas palikt nostatus šajā jautājumā, jo ir būtiski daudz redzējuši arī ikdienā, kā arī izpratuši vairākus adopcijas gadījumus padziļināti, tādējādi izprotot gan esošos robus bērnu ilgtermiņa pilnveidošanā bērnu namos, kā arī  pēc tiem, gan arī bērnu tiesību aizsardzības sistēmas stiprināšanā. 

CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu