Vācija "ir gatava vēl nepieredzētai solidaritātei," lai izveidotu zaļu, novatorisku, ilgtspējīgu, digitālāku un konkurētspējīgāku Eiropu, šodien, pārrunājot Vācijas nākamo sešu mēnešu prezidentūras stratēģiju un mērķus, Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem uzsvēra Vācijas kanclere Angela Merkele.
EP Preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka EP deputāti ar Merkeli un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Ursulu fon der Leienu trešdien pārrunāja Vācijas nākamo sešu mēnešu prezidentūras stratēģiju un mērķus.
Ar devīzi "Kopā Eiropas atveseļošanai" Vācijas prezidentūra ir apņēmusies risināt ievērojamos izaicinājumus, ko radījusi pandēmija, teica Merkele.
Viņa uzsvēra piecas jomas, kurās Eiropai ir jāstrādā, ja tā vēlas vienoti un pārliecinoši pārvarēt pašreizējo krīzi: pamattiesības, solidaritāte un kohēzija, klimata pārmaiņas, digitalizācija un Eiropas loma pasaulē.
Viņa uzsvēra, ka Vācija "ir gatava vēl nepieredzētai solidaritātei", lai izveidotu zaļu, novatorisku, ilgtspējīgu, digitālāku un konkurētspējīgāku Eiropu. "Eiropa ir spējīga panākt ļoti daudz, ja mēs strādājam kopā un esam solidāri," izteicās politiķe.
Savukārt fon der Leiena norādīja, ka "mums jārisina vēl nepieredzētas problēmas, bet tās var mūs padarīt stiprākus, pateicoties jaunajam atveseļošanas instrumentam "Next Generation EU". Vācijas prezidentūra par savu moto izvēlējusies vārdu "kopā". Tas arī būs mūsu savienības dzinējspēks".
Viņa uzsvēra, ka Eiropai pašlaik jāpieņem gan jauns daudzgadu budžets, gan arī atveseļošanās instruments. Komisija darīs visu, kas tās spēkos, lai panāktu vienošanos, pauda EK priekšsēdētāja.
EP deputāts no Vācijas Manfrēds Vēbers pauda, ka Eiropas Savienība (ES) krīt no krīzes krīzē savu baiļu dēļ. "Bailes ir solidaritātes, nākotnes un brīvības ienaidnieks, pauda Vēbers, uzsverot, ka uz Vācijas prezidentūru liktas lielas cerības.
"ES tagad vajadzīga drosme parādīt solidaritāti: šomēnes mums jāpanāk vienošanās par atveseļošanās fondu," pauda Vēbers, norādot, ka "neviena kopiena nevar izdzīvot bez kopienas gara. Mūsu gadījumā tas vienkārši nozīmē saglabāt Eiropas dzīvesveidu".
Spānijas EP deputāte Irače Garsija Pereza piedāvāja strādāt "plecu pie pleca" ar Vācijas prezidentūru, lai iedzīvotāju interesēs pārvarētu atšķirības un šķelšanos starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem, austrumiem un rietumiem.
"Mums ir jāpierāda, ka iespējams izveidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību, kas rūpējas par vidi un nākamajām paaudzēm (..), aizsargā darba ņēmējus, novērtē dažādību un solidāri pārvalda migrācijas plūsmas," viņa piebilda.
Arī Rumānijas EP deputāts Dačjans Čološs pauda, ka patlaban prioritāte ir atveseļošanas plāna un jaunā daudzgadu budžeta pieņemšana. "Eiropa ir veidota kā projekts, ar vīziju un spēcīgām vērtībām," un "ir pēdējais laiks par nosacījumu ES līdzekļu saņemšanai izvirzīt tiesiskumu dalībvalstī. Politiskā iespēja ir parādījusies. Šis unikālais tiesību aktu priekšlikums ir jāizmanto kā līdzeklis," viņš norādīja.
Savukārt Vāciju pārstāvošais EP deputāts Jorgs Meuthens kritizēja Markeli par izpratnes trūkumu un ideoloģiskumu. "Jūs nododat Eiropas ideju un apdraudat nākamo paaudžu nākotni," viņš teica attiecībā uz Eiropas zaļo kursu un atveseļošanās fondu. "Jūsu izpratne par solidaritāti ir absurda," viņš pauda.
Cita Vāciju pārstāvošā EP deputāte Ska Kellere pauda, ka klimata krīzes pārvarēšanā būtu jāizrāda tāda pati izlēmība, kā pret Covid-19. "Mums jāpārvar koronavīrusa krīze un jānovērš klimata krīze," norādīja Kellere, paužot, ka Vācijas prezidentūra var dot nozīmīgu ieguldījumu, piemēram, pieņemot vērienīgu klimata likumu, kurā prasīts līdz 2030.gadam par 65% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Itāliju pārstāvošais EP deputāts Rafaele Fito pauda, ka ES reakcija uz pandēmiju līdz šim bijusi "lēna, ne pārāk efektīva un bez īstas solidaritātes", uzsverot, ka Vācijai vajadzētu atmest savtīgumu un atjaunot sākotnējo ES garu, izvairoties no pagātnes kļūdām. "Mums ir jāatdzīvina ekonomika, jāīsteno labvēlīga tirdzniecības politika un jāpārstartē vienotais tirgus," pauda Fito.
EP deputāts Martins Širdevans atgādināja par finanšu krīzes laikā īstenoto kaitīgo taupības politiku un aicināja Merkeli nepieļaut to pašu kļūdu otrreiz. Viņš arī aicināja Vāciju publiskot Padomes sarunu protokolus un pārstāt bloķēt priekšlikumu par digitālo nodokli lielajiem uzņēmumiem.
