Līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī Skotijā Covid-19 epidēmija ir mainījusi politisko dienaskārtību. Piemēram, Skotijas valdība ir uz laiku atlikusi gatavošanos jaunam neatkarības referendumam.
Tajā pašā laikā cīņa ar Covid-19 iezīmē jaunu plaisu Edinburgas un Londonas attiecībās. Tas skaidrojams ar to, ka veselības aprūpe, izglītība, kā arī kārtības uzturēšana Skotijā galvenokārt ir Skotijas valdības, nevis Lielbritānijas valdības atbildība.
Tas nozīmē, ka pat pandēmijas apstākļos Skotijas neatkarības jautājums no dienaskārtības nav pazudis pavisam.
Neatkarības jautājums ir daļa no debatēm par to, kā Skotijai vajadzētu cīnīties ar Covid-19 epidēmiju. Neatkarības pretinieki uzskata, ka Skotijai vajadzētu pieturēties pie Lielbritānijas plāna, savukārt neatkarības atbalstītāji uzskata, ka Skotijai būtu jāpieņem pašai savi lēmumi virknē jautājumu, kas saistīti uz centieniem ierobežot epidēmiju, tostarp attiecībā uz ceļošanas un citiem ierobežojumiem, kā arī sociālās distancēšanās ieteikumiem sabiedrībai.
Kopš 2016.gada “Brexit” referenduma “Brexit” bijis centrālais Skotijas neatkarības debašu elements.
Sarunas par Lielbritānijas un Eiropas Savienības nākotnes attiecībām pēc “Brexit” pārejas perioda beigām bijušas gausas, draudot padarīt Lielbritāniju par no ES visvairāk atrauto valsti Eiropā. Tajā pašā laikā Skotijas valdība uzskata, ka minēto pārejas periodu Covid-19 pandēmijas dēļ būtu nepieciešams pagarināt. Lielbritānijas valdība šādus Skotijas aicinājumus noraida un pauž gatavību turēties pie sākotnējā pārejas perioda termiņa.
