Vispirms "Brexit", tagad arī Covid-19 kā dzinulis Skotijas neatkarības centieniem

FOTO: Reuters/ScanPix

Neatkarības jautājums jau ilgu laiku ieņēmis centrālu lomu Skotijas politikā, tas aptver plašu tēmu loku, ieskaitot “Brexit”. Lai arī Skotijas opozīcija Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES) nav nekāds noslēpums, pats “Brexit” fakts lielā mērā bijis kā jauns, svarīgs arguments debatēs par neatkarību. Tagad svarīgo argumentu lokam varētu būt pievienojusies arī Covid-19 pandēmija, Eiropas medijā “Euronews” publicētā komentārā raksta Edinburgā bāzētā politiskās analīzes uzņēmuma “European Merchants” vadītājs Entonijs Salamone. 

Līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī Skotijā Covid-19 epidēmija ir mainījusi politisko dienaskārtību. Piemēram, Skotijas valdība ir  uz laiku atlikusi gatavošanos jaunam neatkarības referendumam. 

Tajā pašā laikā cīņa ar Covid-19 iezīmē jaunu plaisu Edinburgas un Londonas attiecībās. Tas skaidrojams ar to, ka veselības aprūpe, izglītība, kā arī kārtības uzturēšana Skotijā galvenokārt ir Skotijas valdības, nevis Lielbritānijas valdības atbildība. 

Tas nozīmē, ka pat pandēmijas apstākļos Skotijas neatkarības jautājums no dienaskārtības nav pazudis pavisam.

Neatkarības jautājums ir daļa no debatēm par to, kā Skotijai vajadzētu cīnīties ar Covid-19 epidēmiju. Neatkarības pretinieki uzskata, ka Skotijai vajadzētu pieturēties pie Lielbritānijas plāna, savukārt neatkarības atbalstītāji uzskata, ka Skotijai būtu jāpieņem pašai savi lēmumi virknē jautājumu, kas saistīti uz centieniem ierobežot epidēmiju, tostarp attiecībā uz ceļošanas un citiem ierobežojumiem, kā arī sociālās distancēšanās ieteikumiem sabiedrībai.

Kopš 2016.gada “Brexit” referenduma “Brexit” bijis centrālais Skotijas neatkarības debašu elements.

Sarunas par Lielbritānijas un Eiropas Savienības nākotnes attiecībām pēc “Brexit” pārejas perioda beigām bijušas gausas, draudot padarīt Lielbritāniju par no ES visvairāk atrauto valsti Eiropā. Tajā pašā laikā Skotijas valdība uzskata, ka minēto pārejas periodu Covid-19 pandēmijas dēļ būtu nepieciešams pagarināt. Lielbritānijas valdība šādus Skotijas aicinājumus noraida un pauž gatavību turēties pie sākotnējā pārejas perioda termiņa. 

Pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES ir spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim. 

Ņemot vērā Lielbritānijas pretestību pārejas perioda pagarināšanai, sagaidāms, ka debates par Skotijas neatkarību tuvāko mēnešu laikā tikai pieņemsies spēkā. 

Skotijas valdība vēlas, lai Lielbritānijas valdība piekrīt nodot Skotijai nepieciešamo varu jauna neatkarības referenduma sarīkošanai, tāpat kā tas notika 2014.gada neatkarības referendumā, kurā Skotijas iedzīvotāji nobalsoja par palikšanu Lielbritānijas sastāvā. 

Lielbritānijas valdība nav izrādījusi vēlmi Skotijai šādu atļauju dot. Savukārt Skotijas premjerministre un Skotu Nacionālās partijas (SNP) līdere Nikola Stērdžena iepriekš bija paudusi apņēmību panākt, ka jauns neatkarības referendums Skotijā notiek jau šogad. Covid-19 epidēmijas dēļ no šāda plāna Skotijai gan pagaidām ir nācies atteikties. 

Sagaidāms, ka jauna neatkarības referenduma jautājums būs viens no galvenajiem elementiem nākamajās Skotijas parlamenta vēlēšanās, kas paredzētas 2021.gada maijā. 

Ja vēlēšanu rezultāti neatkarības centieniem sniegs pārliecinošu vairākumu parlamentā, tas radīs jaunu politisko un morālo spiedienu uz Lielbritānijas valdību piekrist jauna referenduma sarīkošanai Skotijā. 

Uz augšu