Arheoloģiskajā izpētē pie Tukuma baznīcas atrasti Kurzemes kultūrtelpai piederīgi priekšmeti

«Kurši»

FOTO: kadrs no filmas

Arheoloģiskajā izpētē pie Tukuma Svētās Trīsvienības baznīcas atrasti Kurzemes kultūrtelpai piederīgi priekšmeti, informēja Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas atjaunošanas fonda pārstāvis Mārcis Zeiferts.

Šomēnes pie dievanama turpinās arheoloģiskā izpēte Rūdolfa Brūža vadībā. Pēc Ziferta paustā, pielietotā arheoloģiskā metodika un zināšanas arheologiem ļāvušas atklāt daudz nezināmā un būtiski papildina Tukuma novada viduslaiku un agro jauno laiku stāstu. Kopējais priekšmetu skaits ir nesalīdzināmi lielāks nekā 2003.gadā veiktajos izrakumos Mārtiņa Rušas vadībā un pat pērn sāktajos uzraudzības darbos.

Aizvadītā mēneša beigās arheoloģiskajai ekspedīcijai pievienojās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti. Viņiem šī ir pirmā arheoloģiskās pieredze, kas dod praktisku iespēju iepazīt visus arheoloģiskās izpētes ciklus, skaidroja Zeiferts. Studentu grupa Brūža vadībā izpēti veiks līdz jūlija vidum. Paralēli arheoloģiskajai izpētei notiek videomateriāla sagatavošana, kas tiks izmantots kā pedagoģisks un informatīvs materiāls skolēniem un skolotājiem vēstures stundās.

"Starp neparastākajiem aizvadīto izpētes dienu atradumiem izceļami divi lāču nagu piekariņi, kas 15.-16. gadsimtos bija kuršu sievietēm raksturīgas rotaslieta. Tas vēlreiz apliecina pie Tukuma baznīcas esošā miesta piederību Kurzemes novada kultūrtelpai,"

pauda Zeiferts.

Arheoloģiskais materiāls citur Kurzemē liecina, ka lāču piekariņus kā greznumlietu nēsāja kuršu līgavas un sievietes. Šādas rotas atrastas arī Užavas, Jūrkalnes Drēbnieku, Darvdedžu, Engures un citās kapsētās, kā arī Zemgalē - Dobeles viduslaiku kapsētā.

Bet divos 17 un 25 gadus jaunu sieviešu apbedījumos atrasti vainagi, kas izgatavoti no dārgā un reti izmantotā sudraba brokāta. Vienam vainagam konstatēts zelta diegu iepinums. Izrakumos atrasta arī sudraba derību sakta, viena sakta ar apzeltījumiem, kā arī divas pakavsaktas ar dzīvnieku galvu galiem. Turklāt arheologi atraduši bronzas riņksaktu ar reljefā rotātu uzrakstu gotiskā šriftā, kā arī divas riņsaktas ar lokā iekaltām septiņām saulītēm, kas varētu būt 1661.gadā novērotā saules halo efekta atspoguļojums rotaslietās. Uziets arī putna veida piekariņš miera dūjas veidolā un par rotaslietām pārveidoti skaitāmžetoni.

Atrasti arī vairāki neskarti apbedījumi un tiem raksturīgie apbedījumu inventāra priekšmeti. Pašlaik kopējais priekšmetu skaits pārsniedz simts vienības - monētas, saktas vai to fragmenti, nažu asmeņi, jostu detaļas. Pēc izrakumiem sekojošajā kabineta fāzē senlietas tiks attīrītas, kataloģizētas un sistemātiski izpētītas.

Zeiferts atzina, ka arheoloģiskā izpēte pie Tukuma Svētās Trīsvienības baznīcas papildina ziņas par dievnama būvvēsturi. Ziemeļu pusē, starp kontrforsiem un ap sakristeju 30-40 centimetru dziļumā atklāta bruģa apmale ar ķieģeļu un grīdas flīžu norobežojumu, kas ierīkota 19. gadsimta pirmajā pusē veiktajos baznīcas remonta darbos.

Arheoloģiskie izrakumi aptver 80 kvadrātmetrus lielu teritoriju pie baznīcas ziemeļu un austrumu daļas. Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums projektā ir 4000 eiro, tikpat sasniedz arī Tukuma novada domes atbalsts, bet Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes finansējums ir 1069 eiro.

Pēc arheoloģiskās izpētes augusta vidū ap baznīcu turpināsies dievnama hidroizolācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūves projekta otrās kārtas būvdarbi.

Izrakumos atrastās senlietas pie Tukuma Svētās Trīsvienības baznīcas varēs aplūkot 15. jūlijā no plkst.14 līdz 17.

Uz augšu