Stukāns, nododot ģenerālprokurora zvērestu, sola būt godīgs un taisnīgs

Juris Stukāns

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs šodien plkst.10 svinīgos apstākļos pieņēma jaunā ģenerālprokurora Jura Stukāna zvērestu, kurā amatpersona solīja būt godīgs un taisnīgs.

Saskaņā ar likumu zvēresta teksts ir šāds: "Es, uzņemoties prokurora pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, savus prokurora pienākumus veikt stingrā saskaņā ar Satversmi un likumiem."

Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šodienas pasākums ir unikāls - ģenerālprokurora zvērestu nodod tiesnesis. Līdz šim vienīgais ģenerālprokurora zvērests Latvijā ir dots 1994.gadā, kad saskaņā ar jauno Prokuratūras likumu zvērestu deva toreizējais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš. Tomēr atšķirībā no Skrastiņa, kurš nāca no prokuratūras un jau bija iecelts par ģenerālprokuroru līdz ar Latvijas prokuratūras izveidošanu 1990.gadā, Stukāns nenāk no prokuratūras vides, bet no tiesnešiem, aģentūru LETA informēja Augstākā tiesa.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šis notikums ir zināmā mērā simbolisks arī tādēļ, ka arī Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš pieņem šo zvērestu, mediji ir nodēvējuši par "tiesnesi no malas", jo viņa pieredze tiesneša amatā nav ilga.

Ņemot vērā savu pieredzi, Strupišs ir pārliecināts, ka no "vadītājiem no malas" nav jābaidās.

"Protams, ienākšanai sistēmā no malas ir savi trūkumi, taču tos var viegli pārvarēt atvērts cilvēks, kurš ir gatavs apgūt informāciju, mācīties un strādāt. Ienākšanai no malas ir priekšrocības, kuras, manuprāt, pārspēj trūkumus," norādīja Strupišs.

Taču katram vadītājam jebkurā gadījumā ir jāiegūst kolēģu uzticība, jāparāda spēja iedvesmot, organizēt un vadīt, un Augstākās tiesas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka jaunajam ģenerālprokuroram ir visas īpašības, lai to paveiktu.

Uzrunas noslēgumā Strupišs atzīmēja, ka lai gan tiesai un prokuratūrai ir dažādas funkcijas un kompetence, tās ir vienas sistēmas - tiesu sistēmas - daļas. Tiesa nevar sadarboties ar prokuratūru konkrētās lietās, tomēr ir jautājumi, kur sadarbība, ideju un informācijas apmaiņa ir iespējama un pat nepieciešama visas tiesu sistēmas kvalitātes celšanai. Augstākās tiesas priekšsēdētājs apliecināja gatavību nodrošināt šādu sadarbību.

Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko un Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, kuri arī bija klāt ģenerālprokurora zvēresta došanas pasākumā, pasniedza Stukānam prokurora nozīmi un prokurora apliecību.

Saeima 18.jūnijā vienbalsīgi apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatā.

Stukāns iepriekš paziņojis, ka viņa vadībā prokuratūru sagaidīs lielas reformas.

Pašreizējā ģenerālprokurora Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.

Uz augšu