Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja preces 5,072 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 4,1% jeb 217,7 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 5,691 miljardu eiro, kas ir kritums par 13,1% jeb 861,6 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tādējādi 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 10,76 miljardus eiro, kas ir par 9,1% jeb 1,08 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada atbilstošajā periodā.
Tostarp maijā Latvija ir eksportējusi preces 906,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,3% jeb 21,6 miljoniem eiro mazāk nekā aprīlī un par 16,8% jeb 182,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada maijā.
Savukārt importētas preces šogad maijā 1,025 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,3% jeb 33 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša, bet par 29,6% jeb 430,4 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada maijā.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2020.gada maijā Covid-19 izraisītās epidemioloģiskās krīzes ietekmē Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,93 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 24,1% mazāk nekā pirms gada.
Salīdzinājumā ar 2019.gada maiju ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 42,8% līdz 46,9%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gada maijā mutes un deguna aizsardzības līdzekļi importēti par 9,7 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar aprīli ir samazinājums par 13,8% jeb 1,6 miljoniem eiro. Mutes un deguna aizsardzības līdzekļi galvenokārt importēti no Ķīnas - 86,9% jeb 8,4 miljonu eiro vērtībā.
Eksportējusi Latvija 2020.gada maijā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 175,758 miljonu eiro vērtībā (19,4% no kopējā eksporta), kas ir par 0,7% vairāk nekā aprīlī, bet par 7,8% mazāk nekā 2019.gada maijā. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 118,739 miljoniem eiro (13,1%), kas ir par 15,6% vairāk nekā pirms mēneša un par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt mehānismi un mehāniskās ierīces eksportētas 55,729 miljonu eiro apmērā (6,2%), kas ir par 9,9% mazāk nekā pirms mēneša un par 12,8% mazāk nekā gadu iepriekš.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka elektroierīču un elektroiekārtu eksporta kāpumu 2020.gada maijā salīdzinājumā ar 2019.gada maiju visvairāk ietekmēja monitoru un projektoru; televīzijas uztvērējaparatūras eksporta pieaugums par 52,2% jeb pieciem miljoniem eiro.
Importā maijā lielākais īpatsvars bija elektroierīcēm un elektroiekārtām, kas ievestas 129,13 miljonu eiro vērtībā (12,6% no kopējā importa apmēra), kas ir par 19,1% vairāk nekā aprīlī un par 3,3% vairāk nekā gadu iepriekš, seko mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 108,328 miljonu eiro vērtībā (10,6%), kas ir par 9% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 22,2% mazāk nekā 2019.gada maijā, kā arī minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti, kas ievesti 78,229 miljonu eiro vērtībā (7,6%), kas ir par 41,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 41,9% mazāk nekā pirms gada.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka arī importā elektroierīču un elektroiekārtu kāpumu 2020.gada maijā salīdzinājumā ar 2019.gada maiju visvairāk ietekmēja monitoru un projektoru; televīzijas uztvērējaparatūras importa pieaugums, kas palielinājās par 42,4% jeb 3,7 miljoniem eiro.
Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,1%), Vācija (7,6%) un Zviedrija (7,1%), bet nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (19,1% no importa kopapjoma), Polija (10,3%), Vācija (9,4%) un Igaunija (8,6%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā maijā veidoja 6,7%, bet importā - 6,5%.
2020.gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 110 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 47 valstīm.
Šogad maijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019.gada maiju kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 68,8%, savukārt kopējā importa vērtībā auga par 6,1 procentpunktu - līdz 77,6%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2,2 procentpunktiem un veidoja 10,3%, bet importā pieauga par 0,2 procentpunktiem un bija 10,2%.
