Rīgā restorānu īpašnieki ir gatavi ievērot jaunos ierobežojumus, lai sargātu klientus no Covid-19, taču bažījas no sliktākā scenārija, ja ēdināšanas uzņēmumus atkal nāktos slēgt pavisam. Rīgas Tūrisma attīstības birojā norāda, ka tas būs vēl viens trieciens nozarei.
Pēc ierobežojumu mīkstināšanas, kad dzīve šķietami atgriezās ierastajās sliedēs, restorāni un kafejnīcas par apmeklētāju trūkumu nesūdzējās, vismaz ne Rīgas centra restorānos.
"Cilvēki bija noilgojušies, varētu teikt, tā kā mazliet izbadējušies un ļoti aktīvi apmeklēja restorānus," pastāstīja restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba.
Atgriešanās pie ierobežojumiem būs vēl viens trieciens nozarei, brīdina Latvijas Restorānu biedrības dibinātājs un prezidents, Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītājs Jānis Jenzis.
"Teikšu godīgi, ka mani Veselības ministrija nepārliecināja, ka tieši ēdināšanas uzņēmumi ir tie visriskantākie,
jo pēc vienas cilvēku grupas, kas noteikti ir apmeklējusi vēl daudzus veikalus, transportu, izdarīt secinājumus... Tādu redzamu pierādījumu, ka tas noticis tieši restorānā, nebija," uzskata Jenzis.
Paši uzņēmēji soli atpakaļ piesardzības nolūkā uzskata par izpildāmu.
"Ģenerālmēģinājums mums jau bija. Mēs zinām, cik mēs varam sasēdināt. Arī šīs zīmes, ko prasa noteikumi, mēs uz rītdienu jau sagatavosim. Restorāna apmeklētāju tāds standarta komplektiņš ir divi vai četri. Lielākas kompānijas varam ārā terasē sasēdināt. Kamēr ir vasara, ir jābauda pēc iespējas. Kas zina, kas notiks ziemā," norādīja Burba.
Uzņēmēju visvairāk satrauc tas, lai neatgrieztos situācija, kad iestādes jāslēdz pavisam un kad cilvēki vispār neapmeklē restorānus. Tas būtu vissliktākais scenārijs.
Tomēr vairāk vai mazāk arī jaunie ierobežojumi situāciju mainīs un atstās iespaidu uz uzņēmējdarbību tūrisma, viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas jomā, kas pandēmijas laikā jau tika skarta.
Tas ir iemesls, kāpēc nozares pārstāvji kritizē ilgo valdības vilcināšanos nepieņemot solītos atbalsta pasākumus. Lai gan lēmums vēl nav pieņemts, iespējams, runa varētu būt par atbalstu mārketinga pasākumiem.
"Ļoti būtiski ir mārketinga atbalsts nākotnē. Bet tajā brīdī, kad uzņēmējam jāpieņem lēmums atlaist no darba darbiniekus, samaksāt rēķinus vai turpināt uzņēmējdarbību,
tie ieroči, ko piedāvā šobrīd Ekonomikas ministrija, nav tik vitāli svarīgi," norādīja Jenzis.
Viņaprāt, atbalsts nepieciešams, piemēram, subsidētajām darbavietām.
Kā ziņots, šonedēļ Latvijā vērojams jaunu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita pieaugums. Pēdējo četru nedēļu laikā bija aptuveni 15 jaunatklātie gadījumi nedēļā, bet šonedēļ kļuvis zināms jau par 41 inficēšanās gadījumu.
SPKC un Veselības ministrija jau brīdināja - ja vairākiem Covid-19 inficēšanās gadījumiem nebūs izsekojams infekcijas avots, būs jāatgriežas pie stingrākiem ierobežojumiem.
