Tā kā Eiropā pieaug atjaunojamo energoresursu nozīme, Eiropas Parlaments (EP) ierosina attīstīt enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, izmantojot ūdeņradi vai mājokļu akumulatorus.
Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, ziņojumā, kuru trešdien pieņēma ar 556 balsīm par, 22 balsīm pret un 110 deputātiem atturoties, EP izklāsta savu enerģijas uzglabāšanas stratēģiju, kurai būšot "izšķiroša loma Parīzes klimata nolīgumā nosprausto mērķu sasniegšanā".
Parlaments aicina Eiropas Komisiju (EK) un dalībvalstis likvidēt regulatīvos šķēršļus, kas kavē enerģijas uzglabāšanas projektu attīstību, tādus kā nodokļu dubultā uzlikšana un nepilnības Eiropas Savienības (ES) tīkla kodeksos. Esot arī jāpārskata Eiropas enerģētikas tīkla noteikumi un jāuzlabo enerģijas uzglabāšanas projektu atbilstības kritēriji, norāda deputāti.
EP deputāti uzsver, ka no atjaunojamiem avotiem iegūtam ūdeņradim jeb zaļajam ūdeņradim ir liels potenciāls, un aicina EK turpināt atbalstīt tā dēvētās ūdeņraža ekonomikas attīstību un pētniecību šajā jomā.
Ar atbalsta pasākumiem būtu iespējams samazināt zaļā ūdeņraža izmaksas un padarīt šo tehnoloģiju ekonomiski dzīvotspējīgu. EK būtu arī jānovērtē, vai ir iespējams gāzes infrastruktūru pielāgot ūdeņraža transportēšanai, jo dabasgāzes izmantošana būtu pakāpeniski jāpārtrauc, tādu uzskatu pauduši deputāti.
Parlaments arī atbalsta EK centienus izstrādāt Eiropas standartus akumulatoriem un samazināt atkarību no akumulatoriem, kas ražoti ārpus Eiropas. ES ir ļoti atkarīga no tādu izejvielu importa, kuru ieguve degradē vidi, tāpēc šī atkarība būtu jāsamazina. To var panākt, uzlabojot akumulatoru pārstrādes shēmas un izejvielu ieguvē izmantojot ilgtspējīgas metodes, turklāt, iespējams, iegūstot izejvielas ES.
Parlaments ierosina vēl citus enerģijas uzglabāšanas veidus, piemēram, enerģijas mehānisku uzglabāšanu un siltumenerģijas uzkrāšanu. Tas arī aicina attīstīt decentralizētas uzglabāšanas iespējas, izmantojot mājokļu akumulatorus, mājokļu siltumenerģijas uzglabāšanu, transportlīdzekļa un elektrotīkla savienošanas tehnoloģiju un viedas mājokļu energosistēmas.
Krastiņš pavēstīja, lai sasniegtu gan zaļā kursa, gan Parīzes klimata nolīguma mērķus, Eiropas energosistēmai līdz šī gadsimta otrajai pusei jākļūst oglekļneitrālai. Šo mērķu sasniegšanā liela loma ir atjaunojamajiem energoresursiem, taču tādi nozīmīgi energoresursi kā saules un vēja enerģija ir nepastāvīgi, jo saražoto enerģijas apjomu ietekmē diennakts laiks, gadalaiks un laikapstākļi.
Pieaugot šādu energoresursu nozīmei Eiropā, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par enerģijas uzglabāšanu, lai lietderīgi izmantotu saražoto enerģiju, kas pretējā gadījumā tiktu zaudēta laika nobīdes dēļ starp enerģijas saražošanas un patērēšanas brīdi.
Pēc Komisijas aplēsēm, lai ES līdz 2050.gadam panāktu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju, tai jāspēj uzglabāt sešas reizes vairāk enerģijas nekā patlaban.