Uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas trešo dienu pēc kārtas notikušas sadursmes, kā rezultātā krituši vismaz deviņi karavīri.
Azerbaidžānas aizsardzības ministra vietnieks Karims Valijevs medijiem paziņoja, ka šorīt kritis ģenerālmajors Polads Gašimovs, pulkvedis Ilgars Mirzojevs un vēl pieci karavīri. Savukārt Armēnija ziņoja par diviem kritušajiem.
Līdz ar to kopumā sadursmēs uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas kopš svētdienas gājuši bojā jau 11 Azerbaidžānas karavīri.
Valijevs paziņoja, ka Azerbaidžānas spēki ir nogalinājuši 100 Armēnijas karavīrus, bet Erevāna apstiprinājusi, ka krituši tikai divi tās karavīri.
Abas valstis vaino viena otru sadursmju izraisīšanā.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Sadursmes ārpus Kalnu Karabaha notiek reti, bet kopš svētdienas spriedze izveidojusies uz Azerbaidžānas robežas ar Armēnijas Tavušas reģionu.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Armēnijas spēki otrdien uzbrukuši viņu pozīcijām ar artilēriju un lielkalibra ložmetējiem. Ministrija pavēstīja, ka apšaudīti arī vairāki ciemati šajā reģionā.
Azerbaidžānas Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka artilērijas uzbrukumā ciematā gājis bojā viens civiliedzīvotājs.
Armēnija savukārt apsūdzēja Azerbaidžānu, ka tā atklājusi uguni, kā rezultātā kritis majors un kapteinis.
Armēnijas Ārlietu ministrija arī apsūdzēja Azerbaidžānu par bezpilota lidaparātu izmantošanu uzbrukumiem civilajiem objektiem vienā no Tavušas pilsētām.
"Šī agresija pret Armēnijas civiliedzīvotāju drošību saņems pienācīgu atbildi, par ko Azerbaidžānas puse nes visu atbildību," paziņoja Ārlietu ministrijas preses pārstāve.
ASV, Eiropas Savienība (ES) un Krievija aicinājušas Armēniju un Azerbaidžānu nekavējoties pārtraukt sadursmes, bet Turcija paudusi atbalstu savai sabiedrotajai Baku.
Azerbaidžāņu politologs Elhans Šahinoglu uzskata, ka kara iespējamība pašreiz ir ļoti augsta.
"Nogalināts azerbaidžāņu ģenerālis, un Baku atriebsies," sacīja politologs.
Viņš norādīja, ka Azerbaidžānā liela daļa sabiedrības atbalsta militāru darbību Kalnu Karabahā.
Savukārt armēņu analītiķis Hakobs Badaljans uzskata, ka kara iespējamība ir ļoti maza.
"Baku un Erevāna, kā arī reģiona ģeopolitiskās varas (Krievija un Turcija) nevēlas lielu karu, kas (..) novedīs pie katastrofiskām sekām," sacīja Badaljans, piebilstot, ka neviena puse nav tādās pozīcijās, lai varētu būt pārliecināta par uzvaru ilgstošā konfliktā.
Pirms četriem gadiem Azerbaidžānai bija militārais pārākums pār kaimiņvalsti, bet Armēnija kopš tā laika ir atjaunojusi līdzsvaru, iegādājoties modernus ieročus no Krievijas, sacīja Badaljans.