EP aptauja: Latvijā cilvēki apmierināti ar ES paveikto krīzes pārvarēšanai

FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijas iedzīvotāji aptaujā norāda, ka ir apmierināti ar Eiropas Savienības (ES) paveikto krīzes pārvarēšanai, aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Saskaņā ar EP pasūtītās jaunākās aptaujas rezultātiem vairums aptaujāto ES, proti, 56% norāda, ka jāiegulda vairāk ES līdzekļu, lai pārvarētu pandēmijas sekas.

Aptaujā, kas veikta jūnija otrajā pusē, teju septiņi no desmit respondentiem - 68% - vēlas, lai ES būtu lielāka ietekme šīs krīzes pārvarēšanā. Vairāk nekā puse - 56% - uzskata, ka šim nolūkam ES nepieciešami lielāki finanšu līdzekļi un ka tie būtu galvenokārt jānovirza mērķim mazināt pandēmijas nelabvēlīgo ietekmi uz veselības nozari un ekonomikas atveseļošanu.

Latvijā iedzīvotāju atbalsts plašākām ES pilnvarām sasniedz 62% un lielākam finansējumam - 41%, kas ir zemāks nekā vidēji ES.

Vairāk nekā puse, proti, 53% ES respondentu ir neapmierināti ar pandēmijas laikā ES dalībvalstu savstarpēji izrādīto solidaritāti, lai gan, salīdzinot ar aprīli, tagad vairāk cilvēku pauduši pozitīvāku viedokli par pieciem procentpunktiem.

Krastiņš atzīmēja, ka 56% Latvijā iedzīvotāju apmierinātība ar dalībvalstu solidaritāti ir viena no augstākajām ES - vēl apmierinātāki ir tikai Īrijas - 64% un Igaunijas - 63% iedzīvotāji.

Komentējot šīs aptaujas rezultātus, EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli uzsvēra, ka aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka ES iedzīvotāji gaida, lai ES izrādītu lielāku solidaritāti un darītu vairāk, lai palīdzētu ekonomikai atgūties.

"Cilvēki arī piekrīt, ka nepieciešams lielāks ES budžets, lai mazinātu nepieredzēti smago pandēmijas ietekmi uz mūsu ekonomiku un sabiedrību. Pašreizējās budžeta sarunās Parlaments atbalsta iedzīvotāju prasību pēc efektīvākas un mērķtiecīgākas ES," akcentēja Sasoli.

Aptaujas rezultāti liecina, ka trīs no četriem Eiropas iedzīvotājiem, kas veido 76%, ir dzirdējuši par pasākumiem, ko ES ierosinājusi, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmijas ietekmi.

Konkrētus pasākumus var nosaukt 36% respondentu, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar pirmo šāda veida aptauju aprīlī, lai gan tajā netika aptaujāti Latvijas un vēl vairāku valstu iedzīvotāji.

No visiem respondentiem, kas ir dzirdējuši par ES pasākumiem pret Covid-19, ar tiem apmierināti ir 49%. Krastiņš skaidroja, ka acīmredzams pieaugums par gandrīz septiņiem procentpunktiem, salīdzinot ar 42% aprīlī, liecina par pieaugošu sabiedrības atbalstu ierosinātajiem pasākumiem, no kuriem daudzi vēl ir jāīsteno.

Latvijā par ES ierosinātajiem pasākumiem dzirdējuši vairāk aptaujāto nekā vidēji ES - 81%, turklāt 66% ar tiem ir apmierināti. Vēl atzinīgāk ES paveikto vērtē tikai Īrijā ar 74%, Igaunijā ar 73% un Portugālē ar 67%.

Lai gan nedaudz vairāk kā puse respondentu visā ES - 53% - ir neapmierināti ar dalībvalstu savstarpējo solidaritāti pandēmijas laikā, vidēji 39% ES iedzīvotāju norādījuši, ka ir apmierināti

Tas, savukārt, nozīmē, ka kopš šī gada aprīļa apmierinātība ir augusi par pieciem procentpunktiem. Visbūtiskākais pieaugums konstatēts Portugālē un Spānijā - abās vērojams pieaugums par deviņiem procentpunktiem, kā arī Vācijā, Grieķijā, Rumānijā un Slovākijā, kur pieaugums mērāms aptuveni par septiņiem procentpunktiem.

Aptuveni divas trešdaļas respondentu jeb 68% piekrīt, ka ES vajadzētu būt lielākām pilnvarām, lai risinātu tādas krīzes kā koronavīrusa pandēmija, turklāt tam piekrīt absolūtais respondentu vairākums 26 dalībvalstīs.

Vislielāko atbalstu ES pilnvaru paplašināšanai pauduši respondenti Portugālē un Luksemburgā - abās 87%, Kiprā - 85%, Maltā - 84%, Igaunijā - 81%, Īrijā - 79%, Itālijā un Grieķijā - abās 78%, kā arī Rumānijā - 77% un Spānijā - 75%. Arī Latvijā plašākas ES pilnvaras atbalsta vairums aptaujāto, lai arī šis rādītājs ir zemāks nekā vidēji ES, proti, tie ir 62% aptaujāto.

Aptaujas rezultāti liek secināt, ka 56% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa pandēmijas seku pārvarēšanai ES nepieciešami lielāki finanšu līdzekļi. Šim apgalvojumam piekrīt absolūtais respondentu vairākums - 15 dalībvalstīs. Visvairāk tam piekrīt Grieķijā ar 79%, Kipra ar 74%, Spānijā un Portugālē - abās 71%. Savukārt Latvijā atbalstu lielākam ES budžetam pauž ievērojami mazāk aptaujāto - tikai 41%.

Atbildot uz jautājumu par to, kurās politikas jomās šis palielinātais ES budžets būtu jātērē, prioritāro jomu saraksta augšgalā Eiropas iedzīvotāji ierindo sabiedrības veselību. Izdevumus sabiedrības veselības jomā par visnepieciešamākajiem uzskata 55% respondentu, un šo jomu kā pirmo min respondenti no 17 dalībvalstīm.

Vēl par prioritāriem jautājumiem respondenti atzīst ekonomikas atveseļošanu un jaunas iespējas uzņēmumiem -tā atbildējuši 45% respondenti, nodarbinātību un sociālos jautājumus - 37%, kā arī cīņu pret klimata pārmaiņām - 36%. Savukārt Latvijā aptaujātie kā ES budžeta vēlamās prioritātes visbiežāk minējuši ekonomikas atveseļošanu, proti, 50%, sabiedrības veselību - 49% un nodarbinātību - 46%.

Krastiņš akcentēja, ka svarīgi ir pēc iespējas ātrāk lemt par ekonomikas atveseļošanas pasākumiem, ko skaidri rāda Eiropas iedzīvotāju satraucošais personīgais finansiālais stāvoklis kopš pandēmijas sākuma.

Jau kopš aprīļa gandrīz bez izmaiņām 57% respondentu norāda, ka ir saskārušies ar finansiālām grūtībām. Visbiežāk par iemeslu tiek minēta ienākumu avota zaudēšana - tā norādījuši 28% respondentu, ko kā galveno problēmu minējuši respondenti 21 dalībvalstī, no kurām visvairāk - Ungārijā un Spānijā - abās 43%. Latvijā vienlīdz bieži - 28% aptaujāto - minējuši trīs problēmas - ienākumu zaudēšana, bezdarbs vai darba slodzes samazinājums, kā arī neplānoti strauja uzkrājumu iztērēšana.

Aptaujas dati norāda, ka ievērojami mainījušās arī respondentu izjūtas krīzes laikā: sava pašreizējā emocionālā noskaņojuma aprakstīšanai iedzīvotāji no 15 ES dalībvalstīm izvēlējušies cerību - kopumā 41%, Latvijā - 37% respondenti.

Šis raksturojums daudz neatpaliek no visbiežāk minētās nedrošības sajūtas, ko minējuši 45% respondentu, salīdzinājumā ar 50% aprīlī. Kopumā ES negatīvais noskaņojums mazinās, piemēram, ir mazinājušās bailes - tā atbildējuši 17% respondenti, neapmierinātība - 23% un bezpalīdzība - 21%, savukārt paļāvība vidēji pieaugusi par trīs procentpunktiem, proti, līdz 24%, taču arī bezpalīdzība pieaugusi par diviem procentpunktiem, sasniedzot 16%.

Aptauju no 2020.gada 11.jūnija līdz 29.jūnijam tiešsaistē un pa tālruni Maltā un Kiprā veica uzņēmums "Kantar". Kopumā visās 27 ES dalībvalstīs aptaujāti 24 798 respondenti.

Respondentu vecums bija no 16 līdz 64 gadiem, piemēram, no 16 līdz 54 gadiem bija respondenti Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Grieķijā, Ungārijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā. Pārstāvību valsts līmenī nodrošināja sadalījums pēc dzimuma, vecuma un reģiona. Kopējie svērtie ES rādītāji aprēķināti, ņemot vērā katras apsekotās valsts iedzīvotāju skaitu.

Krastiņš informēja, ka šīs aptaujas pilnu pārskatu, tostarp visus datus, plānots publicēt 2020.gada septembra sākumā.

Uz augšu