Pārliecinoši debitējusi, apņēmības pilnā jaunā grupa "Ārpilsētas sakars" jeb Ints Mūrnieks, Renārs Hincenbergs, Kristers Leitis un Reinis Hanzovskis ir tie, kas būvē jaunās paaudzes mūzikas skatuvi. Sarunā mēģināju saprast, ko domā, kā redz un uz ko tiecas jaunieši mūsdienās.

Sveiciens visiem tik savādajā laikā. Ko jūs darāt pandēmijas laikā? Kādas sajūtas?

Rakstām dziesmas, vingrināmies, lai pie pirmās izdevības mēs būtu gatavi uzstāties. Kopumā sajūtas ir labas, taču pietrūkst koncertu un citas kultūras baudīšanas iespējas. Taču, tiklīdz viss nostāsies vecajās sliedēs, būs prieks atgriezties pie kultūras pilnas dzīves.

"Ārpilsētas sakars" – kāds sakars, kas bija sakars un ar ko?

Dzīves sakars, kur bezsakars pārtop nojautā, kas jālolo un jāmīl. Priecājamies par to, augam ar to un dauzoties vēlamies izpētīt ko jaunu ar to. Tam visam ir sakars ar mums.

Jūs nākat no Latvijas Kultūras koledžas, pareizi? Vai tā bija vieta, kur viss sākās, kā sava veida radošais inkubators?

Esam jauni, radoši puiši, kas dzīves sakritību dēļ satikās Latvijas Kultūras koledžā, un labi, ka tā. Izmantojam resursus, kas ir mums apkārt, to skaitā studiju biedrus un mācību procesa ietvaros koledžas piedāvāto labvēlību. Sauc, kā gribi, inkubators vai spēriens pa dibenu.

Izglītība mūsdienās – daudz runā par reformām, ko domājat jūs?

Brīžiem šķiet, ka mūsu izglītības sistēma ir arhaisks veidojums, kas tāls no optimāla. Tomēr, lai ko mainītu, jābūt labam un loģiskam plānam, ko mēs, "Ārpilsētas sakara" dalībnieki, neuzņemamies veidot, bet būtu gatavi palīdzēt realizēt. Esam par šim laikam piemērotām un loģiski attaisnotām revolūcijām.

Jūs izmantojat arī anglisko grupas nosaukumu. Tā jēga ir nedaudz citāda, mērķis ir iekarot ārzemju tirgu?

Vispirms tapa nosaukums angļu valodā „The Out Of Town Strange”, taču ar laiku to latviskojām un šobrīd esam zināmāki kā "Ārpilsētas sakars". Tomēr nosaukums angļu valodā palicis, jo viens no mērķiem ir uzstāties arī ārpus Latvijas robežām.

"Ārpilsētas sakars" FOTO: publicitātes

Jūs vispār esat tāds divdabis, gan nosaukums, gan dziesmas koncertos dzirdamas gan dzimtajā, gan angļu valodā. Tāpat arī koncertos, labi sanāk gan akustiskie, gan roks. Nevarat izlemt – spēlēt mierīgi vai ārdīties?

Abos formātos jūtamies ērti, visu laiku nevar dauzīties un lēkāt. Teiksim tā – ārdoties varam gūt prieku un jautrību. Mierīgās dziesmas – dvēselei un mieram.

Noklausies. "Ārpilsētas sakars" – ieraksti no akustiskā koncerta Kolkā.

Jokus pie malas, kā sanācāt kopā?

Ints (taustiņi, balss) ar Renāru (bungas) iepriekš spēlēja citā grupā, no kuras sāka atsvešināties, un starp kursabiedriem atrada savus domubiedrus Kristeru (bass) un Reini (ģitāra) jaunas grupas dibināšanai. Pāris mēģinājumi kopā, un bija skaidrs, ka šai kompānijai varētu būt kopīga nākotne.

Ģitārists Reinis vienu brīdi spēlēja kopā ar Ivo Fominu, kā tas notika?

Reinis: Tas bija tā savdabīgi, vienkārši notika pats no sevis. Pie Ivo bungas spēlē mans brālis Ēriks Hanzovskis. Vienu dienu, kad biju atgriezies no darba, viņš man piezvanīja un jautāja, vai es vēlētos aiziet uzspēlēt ar viņiem, tāpat padžemot, es piekritu. Kad iekāpu mašīnā, basģitārists Kristaps Leitis teica: ”Pucē uzvalku, piektdien uz televīziju jābrauc spēlēt!” Un tā arī notika. “Arēnā Rīga” norisinājās labdarības koncerts Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, kurš bija man pirmais koncerts ar Ivo Fominu un grupu. Pēc uzstāšanās ar Ivo parunājām, viņš piedāvāja spēlēt grupā. Es piekritu un nākamajā nedēļā kopā ar ģitāristu Robertu Dinteru sāku mācīties dziesmas, ko pāris dienas vēlāk bija jāspēlē nākamajā koncertā Rīgā “Kaļķu vārtos”. Tā arī sākas mans divus gadus ilgais ceļojums ar Ivo Fominu un grupu.

Mūsdienu mūzika – jūs pārstāvat salīdzinoši visjaunāko paaudzi. Kādi mērķi, vīzijas, sajūtas?

Mūsdienu mūzika ir viens veselums. Žanru robežas tiek stieptas un žanri apvienojas. Tagad, ar iespējām, ko sniedz tehnoloģijas, varam skaņu padarīt pārpilnu ar dažādiem efektiem un bieži vien, diemžēl, defektiem. Šajā ziņā strādā teiciens - kas par daudz, tas par skādi! Mūsdienās jāspēj sijāt informāciju un ņemt sev vajadzīgo. To var attiecināt uz visu, uz visām mūsu ikdienas pieredzēm!

Mērķi un sapņi ir lieli. Protams, visus mēs šeit nepieminēsim, kaut kas jāpatur pie sevis.

Galvenokārt darām tā, lai pašiem ir prieks un gandarījums par paveikto un lai grupas mēģinājumi būtu mūsu “miera osta”. Vēlamies, lai cilvēki mūs dzird un reaģē uz to, ko darām.

Jūsu pašu ietekmes – kas skan jūsu austiņās?

Pārsvarā tā ir ārzemju mūzika – Hozier, Bon Iver, blink-182, The 1975, Kings of Leon, Idles, John Mayer, Mumford & Sons, Depeche Mode. Taču no latviešu mūzikas iecienīti mākslinieki ir "Instrumenti", "Pienvedēja piedzīvojumi", ansis, "Dzelzs vilks", "Tesa", "Krāsa" un "Židrūns".

Jums ir labs starts, esat pabijuši Lubānā, jauniešu koncertā, pēc tam Kolkas baznīcā uzstājāties kopā ar Haraldu Sīmani, Jūrmalā – iesildīsiet "Pērkonu". Jūs pamana vai paši veiksmīgi spējat visu samenedžēt?

Godīgi sakot, grūti izsekot līdzi tam, kā mēs tiekam spēlēt koncertus. Mūsu pirmais solo koncerts bija Rīgā, "Noasā", turklāt tas tika izpārdots, pēc tam uzaicināja spēlēt "Rocketbean Roastery". Tur aizsākās mūsu akustiskās programmas gatavošana. Lielu pienesumu mums dod arī mūsu menedžere Zanda Kočāne, kura uzrunā dažādas vietas. Taču arī cilvēku pazīšana rada iespēju spēlēt un aiznest savu mūziku citiem.

Ārpilsētas sakars FOTO: publicitātes

Lipīgais gabals par persiku, banānu, baklažānu. Par ko tas ir, tā ir pavāru vai veģetāriešu dziesma?

Tā ir par politiku. Par faktu sagrozīšanu. Par to, kā baklažāns izliekas par augli. Par to, ka šobrīd svarīgi saglabāt pašam savu spriestspēju.

Pēc singliem spriežot, jūs apdziedat mīlestību un tās dažādās ietekmes? Kurš no jums raksta tekstus un kur smeļaties iedvesmu?

Tekstus rakstām visi - kāds varbūt vairāk, kāds mazāk. Grupā valda demokrātija, katrs rakstām par sev tajā brīdī aktuālo. Taču rakstām ne tikai par mīlestību, piemēram, dziesma "Persiks banāns baklažāns". Ir daudz tekstu, kas vēl nav tikuši pie pavadījuma, līdz ar to ir teksti arī par citām tēmām.

Latviešiem ir daudz jauku dzejnieku, arī mūsdienīgo. Neesat domājuši par kādu sadarbību?

Šī doma ir klātesoša, jāatrod tikai atbilstošs materiāls. Grupai attīstoties, nepieciešams pludināt robežas starp mākslām.

Albums top?

Nevēlamies sasteigt albumu. Vēlamies, lai ieraksti ir kvalitatīvi. Šobrīd strādājam pie dziesmām un veicam ierakstus. Gribam, lai zināt, ka šobrīd neslinkojam, bet brīvajos brīžos laiku veltām mūzikai. Mūsu singls "All it Took" ir tikai aisberga maliņa.

Augstākais mērķis, uz ko tiecaties ilgtermiņā?

Pirmkārt, lai pašiem jautri. Otrkārt, lai katra dziesma papildinātu grupas stāstu. Treškārt, izbaudīt ceļu, lai process ir intīms un galaprodukts interpretējams.

Singls nodots klausītāju vērtēšanai, nupat būsiet SWH.

Singls "All it Took" iesniegts Radio SWH raidījumā "Priekšnams", par ko arī aicinām aktīvi balsot. Tāpat šai dziesmai ir nofilmēts videoklips.

Video: Ārpilsētas Sakars "All it Took".

Mūsdienās, kad visur ir pārpārēm informācijas, gadžetu, kas ir tas, kas jūs motivē ņemties ar mūziku?

Divas no laimes sejām ir pašizpausme un pateicība. Pašiem patīk spēlēt, un ir sasodīti forši, ja kādam patīk to klausīties.

Nekur nav tik labi kā ... ?

Šobrīd jāsaka, ka uz skatuves. Šajā laikā nācies sēdēt mājās gana ilgi, skatuves tiešām pietrūkst.

Mirkļbirka – labākais mirklis no koncerta, pēc koncerta vai klausītāju atsauksmes?

Bundzinieks aizmirsa bungu pedāli Jūrmalā, tieši pirms koncerta izstāžu zālē „Noass”, skaņotājam nācās braukt tam pakaļ. Tāpat īpaši atmiņā palicis koncerts ar Haraldu Sīmani Kolkas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kurā pulcējām pilnu baznīcu ar klausītājiem, lai gan pēc šā brīža noteikumiem koncerts nebūtu legāls.

Foto: Grupa "Ārpilsētas sakars" uzstājas "Noasā".

Latviešu mūzika – krietnu laiku neesmu sekojis līdzi. Kas jauns, aktuāls un kam iesakāt uzmest aci un pievērst ausi?

Grupa "Dagamba" vienmēr rada interesantu un ausij tīkamu mūziku. Mēs ieteiktu paklausīties "Tesa" jauno albumu "C O N T R O L" un vēl grupas "Krāsa" svaigāko albumu "Ak dievs, ko par mums teiks citplanētieši". Kā arī vērts paklausīties "Pienvedēja piedzīvojumu" albumu "Nelaiks".

"Purple Negative" soliste ir forša.

Gribēju vaicāt par tuvākajiem koncertiem, bet "tas Covid kancelēja vasaru"?

Šis laiks noder pašizpratnei. Lai gan krietni klusāk nekā iecerēts, šovasar esam dzirdami arī klātienes koncertos – 1. augustā tepat Rīgā, minifestivālā "Ogle", bet 7. augustā festivālā "Nezāle".

FOTO: Reinis Ozoliņš