Azerbaidžānā policija izklīdina demonstrāciju armijas atbalstam (1)

Abu valstu sadursmēs uz robežas kopš svētdienas gājuši bojā pavisam 16 cilvēki, raisot bažas par liela konflikta izcelšanos reģionā.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Sadursmes ārpus Kalnu Karabahas notiek reti, bet kopš svētdienas spriedze izveidojusies uz Azerbaidžānas robežas ar Armēnijas Tavušas reģionu.

Abas valstis vaino viena otru sadursmju izraisīšanā.

Demonstrācija otrdienas vakarā Baku bija lielākā, kāda pēdējos gados Azerbaidžānā pieredzēta.

Demonstranti pieprasīja mobilizēt armiju un atgūt Kalnu Karabahu.

Vēcinot Azerbaidžānas karogus, demonstranti skandēja ""Karabaha ir Azerbaidžāna!" un "Mobilizācija!".

Publiska pulcēšanās Azerbaidžānā pašreiz ir aizliegta, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos.

Ļaudis devās gājienā uz parlamentu, un dažiem pat izdevās iekļūt ēkā, kas izprovocēja spēcīgu policijas atbildi.

Policisti izmantoja ūdensmetējus, lai izklīdinātu pūli.

Ziņu aģentūras AFP žurnālists novēroja, kā policisti veic aizturēšanas un sit protestētājiem ar stekiem.

Tikmēr sadursmes uz robežas otrdienas vakarā pierimušas un situācija šodien ir mierīga, ziņo Armēnijas Aizsardzības ministrija.