Cik glāzes dienā? Tāds ir jautājums!

Vīrietis dzer ūdeni

FOTO: Unsplash

Siltajā gadalaikā vienmēr pieaug bažas par to, cik daudz ūdens veselīgam cilvēkam dienā jāizdzer. 

Dažādi avoti min dažādus tilpumus, bet visbiežāk parādās – astoņas glāzes dienā. Realitātē tikai retais tik daudz izdzer. Vai tas nozīmē, ka jācenšas dzert vairāk? atbildi uz šo jautājumu skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Cik daudz tevī ir ūdens?

Mūsu ķermenis sastāv aptuveni no 60% ūdens, un tam ir nozīmīga loma organismā.

  • Ūdens nepieciešams, lai ķermenis attīrītos no nevajadzīgām vielām ar sviedru, urīna un fēču palīdzību.
  • Izdaloties sviedriem, tiek uzturēta arī normāla ķermeņa temperatūra.
  • Ūdens nepieciešams locītavu elastīgumam.
  • Vairākiem svarīgiem orgāniem, galvenokārt galvas smadzenēm un muguras smadzenēm, ūdens ir kā amortizators, aizsargājot tos no triecieniem.

Ja šķidruma par maz

Dehidratācijas simptomi (nogurums, galvassāpes, reibonis, tumši dzeltens urīns) rodas tādēļ, ka ķermenim nepietiek ūdens, lai veiktu šīs nozīmīgās funkcijas.

Cik ir nepieciešams izdzert?

Patiesībā tādas atbildes nav, jo nepieciešamais ūdens daudzums ir ļoti atkarīgs no daudziem un dažādiem faktoriem.

Fiziskā aktivitāte – jo vairāk ūdens izsvīst, jo vairāk to nepieciešams atjaunot. Svarīgi ir kārtīgi padzerties pirms un pēc treniņa, kā arī tā laikā. Intensīvam treniņam (vairāk nekā stundu ilgam) ieteicams dzert speciālus sporta dzērienus, kas organismā atjauno elektrolītus.

Vide – cilvēkiem, kas dzīvo karstākās klimata zonās, ir nepieciešams vairāk ūdens. Papildus dzert ir nepieciešams, arī atrodoties augstāk virs jūras līmeņa.

Veselības stāvoklis – drudža, vemšanas un caurejas laikā ķermenis ātrāk atūdeņojas, tāpēc jādzer vairāk, pat ja tas viss drīz tiek izvadīts. Ir arī citas veselības problēmas, kad nepieciešams lielāks ūdens patēriņš, piemēram, urīnpūšļa infekcija, urīnceļu akmeņi u. tml.

Grūtniecība un zīdīšanas periods – sievietēm šajā laikā ir daudz augstāks risks atūdeņoties, tādēļ viņām nepieciešams būtiski paaugstināt dienā izdzertā ūdens daudzumu. Ieteicami 2–2,5 litri šķidruma, no kuriem aptuveni 1,5 litrs ir tīrs ūdens, vienmērīgi visas dienas garumā.

Citi šķidruma avoti

Galvenais pārpratums, kas radies par ūdens dzeršanu, bieži vien saistīts ar aizmirstu faktu – lielu daļu dienā nepieciešamā šķidruma mēs neuzņemam, dzerot tieši ūdeni. Daudzi avoti, kas rēķina dienā nepieciešamo ūdens daudzumu, ietver arī uzturu, nevis tikai tīru ūdeni.

  • Daudzu augļu un dārzeņu masu lielākoties veido ūdens.
  • Organismu ar šķidrumu nodrošina arī piens un sula, tāpat tēja vai kafija.
  • Pat svaigā gaļā pēc tās pagatavošanas paliek samērā daudz ūdens.

Labi padomi

Ko iesākt, ja nav konkrētas atbildes, cik daudz ūdens jādzer? Ieteicams sekot šādiem padomiem:

  • Uzcītīgi dzeriet ūdeni, līdzko jūtat slāpes vai izsalkumu – šīs abas sajūtas ir pārsteidzoši viegli sajaukt. Glāze ūdens brīdi pirms maltītes ir labs padoms, ja vēlies notievēt.
  • Vēlams maltītes laikā arī padzerties – ja ne ūdeni, tad kādu dzērienu ar nelielu daudzumu kaloriju. Tas labi iederas apzinātas ēšanas konceptā – kad ēdam lēni un ar garšu. Tomēr ņem vērā – ar šķidrumu nav jānoskalo kumoss! Košļā kārtīgi, ēd lēni un padzeries, kad kumoss jau vēderā!
  • Kārtīgi padzerieties pirms, pēc un fizisko aktivitāšu laikā.
  • Dzeriet vairāk ūdens, ja urīns ir tumšs.
  • Neskaidrību gadījumā konsultējieties ar savu ārstu – ūdens varbūt ir ikdienišķs, bet mums vitāli nozīmīgs!

Būtiski piebilst, ka arī aptiekās var iegādāties ūdeni. Gan gāzēto ūdeni, gan negāzēto, dažādos tilpumos – puslitra, litra un arī pusotra litra tilpumā. Tāpat mūsdienās pieejami dažādi uztura bagātinātāji, putojošās tabletes, ko var lietot dehidratācijas gadījumos. To sastāvā ietilpst dažādi mikroelementi, piemēram, nātrijs, kas kopā ar kāliju veicina ūdens regulēšanu organisma šūnās, kā arī nodrošina barības vielu iekļūšanu šūnā, nātrija joni piedalās nervu impulsu pārvadē un aktivizē fermentus.

Kālijs nepieciešams ne tikai sirdij, bet arī kauliem, gludajai muskulatūrai, optimālai šķidruma bilancei organismā, kā arī normālai nervu sistēmas darbības uzturēšanai. Kālijs ir viens no svarīgākajiem minerāliem asinsspiediena regulēšanai. Ir arī magnijs, C vitamīns, kalcijs un glikoze, kas nepieciešama šūnu enerģijai. Pat neliels pastāvīgs kālija un magnija deficīts var apgrūtināt ikdienas gaitas, jo rodas tādi simptomi kā krampji, traucēta kuņģu zarnu trakta darbība un parādās sirds un asinsvadu darbības traucējumi.

Vasaras karstākajās dienās ir pastiprināta svīšana, tas nozīmē, ka samazinās arī dažādu mikroelementu līmenis organismā. Tāpēc ir līdzekļi, ko var sajaukt kopā ar dzeramo ūdeni un paņemt līdzi izbraukumā vai darba gaitās. Savukārt, ja organisma dehidrēšanās ir notikusi caurejas dēļ, tad ir ieteicams lietot līdzekli, kurš gan samazinās caureju, gan atjaunos organisma elektrolītu balansu.

Uz augšu