Nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā sarucis par 43%

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Unsplash

 Nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, norāda Igaunijas nekustamā īpašuma uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" pārstāvis Vadims Pavlovs.

Viņš skaidroja, ka, neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpināja pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

"RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija liecina, ka pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamo īpašumu darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%.

Vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību - Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā.

Pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas, saskaņā ar "Global Property Guide" (GPG) indeksu, gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

"RIA.com Marketplaces" pārstāvis Artjoms Umanets norādīja, ka, salīdzinot situāciju tirgū 2020. un 2019.gada maijā, Rīgā darījumu skaits saruka par 43%, kamēr Tallinā un Viļņā tikai ap 37%. Kopumā investori, kuri Baltijā ieguldījuši līdzekļus nekustamajā īpašumā, ir ieguvēji, jo vidējās nekustamā īpašuma cenas turpina augt visās Baltijas valstīs. Šobrīd kopējais nekustamā īpašuma darījumu skaits Baltijas valstu galvaspilsētās pieaug, un šī brīža prognozes liecina, ka vēl lielāku aktivitāti var sagaidīt arī augustā un septembrī.

GPG indeksā šī gada jūlijā apkopoti dati par nekustamo īpašumu vidējām iegādes un īres cenām 50 pasaules valstu galvaspilsētās vai lielākajās pilsētās.

No Baltijas valstīm augstākā nekustamā īpašuma iegādes cena 2020.gada pirmajā pusē ir Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, kur vidēji 120 kvadrātmetrus liela, remontēta dzīvokļa labā atrašanās vietā pilsētas centrā cena svārstās ap 3477 eiro par kvadrātmetru.

Rīgā šādiem kritērijiem atbilstoša dzīvokļa cena ir vidēji 3039 eiro par kvadrātmetru, bet Lietuvas galvaspilsētā Viļņa - 2357 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinājumam 2020.gada sākumā dārgākās nekustamā īpašuma cenas ir Honkongā, kur vidēji 120 kvadrātmetru liela centra dzīvokļa cena svārstās ap 25 115 eiro par kvadrātmetru.

Līdzīga attiecība vērojama arī īres tirgū - Tallinā šāda ekskluzīva dzīvokļa īres cena vidēji svārstās ap 1560 eiro, Rīgā - 1132, bet Viļņā - 1166 eiro mēnesī. No Baltijas valstu galvaspilsētām Rīgā šāda ekskluzīva īpašuma iegāde vēlākai izīrēšanai šobrīd pircējam ir vismazāk izdevīga. Proti, salīdzinot šāda dzīvokļa iegādes un vidējo īres maksu, vismazākā bruto īres un pirkuma cenas attiecība ir Rīgā ar indeksu 4,06%. Igaunijas galvaspilsētā Tallinā šis koeficients 2020.gada pirmajā pusē bija 4,89%, bet Viļņā - 5,39%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu