Valsts prezidenta rezidencē par pusmiljonu eiro veikti energoefektivitātes uzlabojumi (4)

Viņš informēja, ka Valsts prezidenta rezidencei Jūrmalā nosiltināta un atjaunota fasāde, nosiltināts jumts, kā arī nomainīti logi un ārdurvis. Tādējādi ēkai samazināsies siltumenerģijas patēriņš līdz 50%. Vienlaikus ar ēkas siltināšanu īstenots arī interjera dizaina projekts un veikts neliels kosmētiskais remonts.

Griškevičs atzīmēja, ka 2019.gadā tika piesaistīts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, lai ilgtermiņā optimizētu izmaksas Valsts prezidenta rezidences uzturēšanai. Būvdarbos ieguldīti 481 710 eiro - gan Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums, gan VNĪ kapitālieguldījumi.

Prezidenta rezidences nepieciešamību un tās atrašanās vietu Jūrmalā nosaka likums. VNĪ rūpējas par ēku, ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši Valsts prezidenta reprezentācijas vajadzībām gādā Valsts prezidenta kanceleja. 

Paralēli ēkas siltināšanai pēc Valsts prezidenta kancelejas lūguma veikta kosmētiskā apdare ēkas iekštelpās, atjaunojot gadu gaitā dabiski nolietoto grīdas segumu, sienu un griestu krāsojumu, kā arī apdarinot iekštelpu logu ailes pēc energoefektivitātes projekta īstenošanas. Vienlaikus realizēts interjera dizaina projekts ēkas pirmajā stāvā, kas kalpo reprezentatīvajai funkcijai - sēdēm un oficiālām sarunām. Dizaina projektu veidoja arhitekte Elita Pole (SIA "Heinrihs un Pole"). Projekta ietvaros iegādātas mēbeles formālām un neformālām sarunām, iebūvējamie plaukti un krēsli koncertiem - kopumā aptuveni 100 vienību par 58 290 eiro, kā arī veikta aizkaru un paklāju piegāde par 5650 eiro. 

Pēdējais lielākais remonts Valsts prezidenta rezidences ēkā Jūrmalā noslēdzās 2009.gadā.

Prezidenta rezidencē Jūrmalā, Meirovica bulvārī 31, ir dzīvojuši visi atjaunotās Latvijas prezidenti, izņemot Andri Bērziņu, - Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, Raimonds Vējonis.

VNĪ dibināta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.