Jums jauns albums un atkal atgriežaties Rīgā. "Duchess" – Hercoga sieva, atraitne, holandiete?

Helena (vokāliste/ģitāriste): Sākumā bija dziesma “Duchess” - par manām attiecībām ar mammu. Sākotnējais dziesmas melnraksta nosaukums bija “Dzijas pilsētas hercogiene”. Šajā albumā ir ļoti daudz atsauču uz manu ģimeni, īpaši mammu un vecmammu. Šķita pareizi nosaukt albumu šādi. “Duchess” patiesībā ir par prāta stāvokli. Par skaistumu, kā ir būt sievietei un mammai. Un mēs ļoti mīlam un cienām mūsu mammas, bez kurām mēs nebūtu tādi, kādi esam šodien.

Un ja īsumā par dziesmām – par ko ir runa un kas raksta tos burvīgos tekstus?

Heiko (basists/menedžeris): Lielākā daļa dziesmu sarakstītas visiem kopā esot. Pamati, idejas un melodijas parasti nāk no Helenas. Visi teksti ir viņas emociju, atmiņu, pasaules uztveres izpausmes.

Helena: Ir dziesmas par attiecībām, ģimeni un draugiem. Ir dažas par neatrisinātām pusaudžu problēmām, vientulību, pamestību un nolaidību. Mēs grupu izmantojam mazliet kā terapiju, vārdi spēj būt melanholiskāki pat par mūziku.

Iepriekšējajā albumā "Sibyl Vane" vairāk dominēja minors, jaunajā enerģisks pozitīvisms. Arī drusku popsīgāks.

Helena: Iepriekšējais albums bija drusku tumšāks pašā pamatā. Izmantojām melnbaltos toņus, lai to izceltu pat vairāk. Šoreiz ejam zilajā ceļā un citā virzienā. Kā jau minēju, dziesmu teksti un tēmas paliek tikpat personīgas un tuvas mums. Mūzika vairāk optimistiska, bet teksti joprojām ar krietnu devu melanholijas.

Heiko: Domāju, ka gribējām jaunu ēru pēc dziesmas “Thousand Words” izdošanas 2017. gadā, iegūstot ceturto vietu Igaunijas dziesmu konkursā "Eesti Laul". Ar katru jauno dziesmu virzāmies uz priekšu, kas rezultējās šajā gaiši zilajā albuma "Duchess" pasaulē.

Mēģinu saprast jūsu panākumu atslēgu. Alternative un indie, pozitīvi un minors. Kā jūs to visu saliekat kopā, ka skan labi?

Helena: Domāju, tas ir mūsu grupas kopums – ko mēs reprezentējam, kāds ir mūsu katra pienesums. Ja mēs radām kaut ko kopā, rezultāts ir tieši šāds. Un mums tas ļoti patīk. Tā ir mūzika, ko radam kopā. Tas ir "Sibyl Vane". Alternatīvs, pancīgs, indie pop. Vai kaut kas līdzīgs tam.

Heiko: Ļoti rūpīgi izvēlamies dziesmas, ko nolemjam ierakstīt vai spēlēt koncertos.

“Sibyl Vane” mūzika tāda, kuru labprāt klausāmies paši.

Šo gadu laikā mēs daudz esam eksperimentējuši, nedomājot vai šis iederas mūsu iepriekšējā repertuārā. Tas ir par eksperimentēšanu un cīņu ar neredzamajiem limitiem, spēlējot trijatā. Būt grupai – trio ir izaicinoši. Atcerējos - mums būs viesģitārists uz skatuves "Noass" koncertā.

Videoklipi – vēl viens kompliments. Paši ražojat idejas vai to dara klipu autori?Jaunākais klips ir tiešām filmēts trakonamā?

Helena: Paldies! Mums pašiem arī ļoti patīk “I Want You” video . Mēs uzrunājām Taavi Arus (pazīstams kā Zbanski kino), jo mums patīk viņa iepriekš radītie video. Tā bija viņa ideja filmēt Jämejala trako nama kompleksā. Tas izskatās tāpat kā pirms trīsdesmit gadiem - vizuāli iespaidīgi. Taavi gribēja to notvert, kamēr tas vēl nav pazudis (man liekas, ka tagad ēka jau pārdota). Tā ir viena no jaukajām vietām, ko esam apmeklējuši, to būvēja paši pacienti. Heiko atrada dažas bildes no tā laika. Tāda vēsture!

Heiko: Taavi ir savs unikālais stils, noteikti ieteiktu paskatīties viņa dokumentālās filmas un viņa veidotos mūzikas video. Viņš ir interesantākais vizuālais mākslinieks Igaunijas mūzikas video lauciņā. Viena no tām ir par Igaunijas jaunā viļņa hiphopa mūziku -  “Soundcloud rappers” kā mēs to saucam te.

Ar šo albumu esat kļuvuši neatkarīgi – pašu izdots CD, vinila plate. Iepriekšējos izdeva mūsu, Latvijas izdevniecība "I Love You Records" – kāpēc tā?

Heiko: Tā bija vienošanās vairākus gadus atpakaļ, ka kaut kad mēģināsim būt neatkarīgi. Tas bija agrīnais posms mūsu karjerā, kad parakstījām līgumu ar "I Love You Records" un sākām sadarboties. Esot “ILYR” māksliniekiem, tas mums pavēra ļoti daudzas durvis, ļoti palīdzēja mūsu izaugsmei. Mēs esam ļoti pateicīgi par viņu smago darbu un esam joprojām tuvi.

Helena: "Duchess" izdošana bija garš mācību process, kas vēl turpinās. Būt neatkarīgam iemāca ļoti daudz, mēs iegūstam gan kā grupa, gan individuāli. Tagad mēs paši redzam un izjūtam to smago darbu, ko dara izdevniecības.

Jūsu soctīklos nupat bija bildes ar milzu pārtikas maisiem kaķiem un suņiem – kas tas bija?

Helena: Mums bija ļoti laba iespēja piedalīties ielu kultūras festivālā "Walk" Pērnavā. Šī bija mūsu otrā reize spēlējot kā ielu mūziķiem, lai nopelnītu naudu vietējai dzīvnieku patversmei. Mums saziedoja 700 eiro - nopirkām ļoti daudz pārtikas patversmei.

Heiko: Šī ir vēl viena svarīgā lieta, ko mēs darām. Mēs vienmēr mēģinām darīt ko labu mūsu mazajā Pērnavas kopienā. Aizgājušajā gadā mēs pabeidzām taisīt alternatīvo kultūras karti mūsu pilsētai. 

Igaunija un Covid – kā paši tiekat galā ar šo, tagad un kad viss sākās? Un valstī kopumā – jums notiek koncerti, festivāli.

Helena: Mēs izdevām albumu “Duchess” tieši krīzes laikā. Visi iecerētie koncerti bija atcelti, bet mēs atvērām e-veikalu, kurā cilvēki var iegādāties mūsu mūziku un aksesuārus. Tagad tas darbojas jau pats par sevi. Tā ir viena no saprātīgākajām lietām, ko esam izdarījuši tiktāl. Šobrīd jau pārplānojam atceltos koncertus, pievienojam jaunus gandrīz katru dienu. Savā ziņā mēs paņēmām mazu pauzi no koncertēšanas, darot citas lietas, bet nezaudējām saikni ar faniem.

Jūsu ikdienas nodarbošanās?

Heiko: Helena darbojas ar jauniešiem, studē sociālā darbinieka profesiju, es strādāju Igaunijas ātrajā palīdzībā un turpinu savu maģistra darbu politikas zinātnē, Hendriks ir elektriķis.

Mūzikas industrija, kā jūs to redzat? Vinila plates, digitālie mediji, kasetes – kam priekšroku dod fani?

Heiko: Es vienmēr esmu bijis kasešu cienītājs. Mani šī doma, ka mums vajag izdot albumu kasetes formātā, vajāja vairākus gadus. Pirmā kasešu tirāža tika izpārdota mēneša laikā. Mums bija doma kasetes pārdot tikai koncertos, bet Covid-19 drusku šo ieceri izjauca. Dažas mums būs līdzi uz Rīgu arī.

Helena: Man liekas, ka viss notiek. Ir mazliet pārsteidzoši, ka plašu un disku pārdošanas rezultāti ir līdzīgi. Ir aizvien vairāk un vairāk cilvēku, kas redz vērtību fiziskajam formātam un atbalsta neatkarīgos māksliniekus. Digitālo rīku ieguvumi un vērtība ir tikai lielākajiem vārdiem mūzikā, tiem, kam ir miljoni klausījumu.

Pērnava – jūsu dzimtā pilsēta, pāris vārdos kāda tā ir?

Helena: Mēs joprojām dzīvojam Pērnavā. Tā joprojām ir forša, un mēs mīlam to. Perfekta vieta dzīvošanai. Uzmet aci kartei, ko Heiko pieminēja iepriekš.

Heiko: Pērnava ir īpaša vieta rokmūzikai un grupām. Taču šīs grupas ir nozīmīgas tikai iekšējā apritē. “Sibyl Vane” ir cits stāsts, bet mūsu kopiena vienmēr ir ar mums.

Ir ļoti svarīgi, ka Pērnavas iedzīvotāji redz mūs kā savu grupu un viņu pārstāvjus, Pērnavas mērs atnāca uz mūsu koncertu, kad spēlējām ielu kultūras festivālā. Ir ļoti forši, ka “Sibyl Vane” apvieno sabiedrību dažādos veidos, ka dome zina vietējo mūziķu potenciālu un svarīgumu.

Latviju noteikti zināt jau no galvas – esat spēlējuši diezgan bieži - iesildījāt "Garbage", festivāli "Laba daba", "Positivus".

Helena: Mēs ļoti mīlam Rīgu. Tā ir liela un iespaidīga pilsēta. Neesam spēlējuši ļoti bieži, tāpēc mums pietrūkst dažu jauno, foršo vietu, kur vēl neesam bijuši. Jebkurā vietā ir jauki cilvēki, tas attiecas arī uz Rīgu. Cilvēki vienmēr ir gaiši un viesmīlīgi.

Heiko: Mūsu pirmais koncerts ārpus Igaunijas bija Rīgā, Latvija ir nozīmīga loma grupas stāstā. Liekas, latvieši mūs pamanīja pirms igauņiem, mums tika piedāvātas lielās skatuves Latvijā. Pat, ja Rīga ir tuvu Pērnavai, tā liekas kas mistisks igauņiem. 180 kilometrus no mūsu mājām viss mainās. Ir līdzības, bet pilsētas atšķiras. Mūzika ir citāda, ēdiens garšo citādāk, cilvēki ir vairāk atvērti. Zināji, ka vienai no mūsu iecienītākajām igauņu grupām “Vennaskond” ir dziesma “Riia, mu arm” (Rīga, mana mīla) no deviņdesmito sākuma? Domāju, tas summējas emocijās.

Mēģinu atrast jūsu ietekmes mūzikā. Kas ir tas, ko paši klausāties? Klausāties arī latviešu mūziku?

Heiko: Mūsu muzikālās gaumes ļoti atšķiras. Es vienmēr esmu bijis panka mūzikas piekritējs, spēlējis vairākās panku grupās gadiem ilgi. No šī arī dumpīgās, pancīgās ietekmes grupas skanējumā. Gadu gaitā gaumes ļoti mainās. Man ir ļoti žēl, ka latviešu mūzika neskan Igauniā. Izskatās, ka “Prāta vētra” joprojām saglabā līdera pozīcijas šo gadu laikā, neskatoties uz to, ka ir daudz labu jauno grupu. Esam daudz koncertējuši Latvijā, tāpēc zinām vairāk latviešu grupas, nevis igauņu.

Albums un vispār – jums dominē angļu valoda. Skan neslikti, tagad domāju – nez, kā "Lovely Crimes" skanētu igauņu valodā.

Helena: Mēs radām to, ko patērējam. Es izaugu ar MTV, un tas mani iespaidoja radīt savu mūziku angļu valodā. Vismaz tā es to redzu. Iespējams, kādu dienu mēs uzražosim kādu dziesmu igauņu valodā, bet vēl neesmu par to domājusi.

Joki – visticamāk, tas par jaunajām stīgām jau ir novecojis. Ir gadījies pa šo laiku kas interesants, kuriozs?

Heiko: Ir bijuši daudzi piedzīvojumi. Mēs esam emocionāli cilvēki, arī pati grupa kopumā. "Sibyl Vane" ir nozīmīgākā lieta mūsu dzīvēs, uztveram to nopietni. Dažreiz pat pārāk. Ir tikai normāli, ka ir smagāki periodi, par kuriem pēcāk pasmejamies. Viens no maniem iecienītākajiem jokiem saistās ar ceļu policistu Villu Vane. Un vienreiz mums pēc koncerta uzdāvināja pudeli "Sibula Vein" - paštaisīts vīns, ko kāds fans uzdāvināja. Gana garšīgs. Dažreiz ir mulsinoši, ka un kā mūsu nosaukums iespaido cilvēkus.

Jūs iesildīs pašmāju indie roka grupa "Purple Negative". Paklausījāties? Kādi ir?

Helena: Lieliska mūzika, nespēju sagaidīt satikt viņus klātienē.

Heiko: Es viņus paklausījos tiklīdz publiskoja pasākumu. Laba grupa, būšu priecīgs satikt klātienē. Ļoti gaidu koncertu!

Video: Purple Negative "Fluorescent Lights".

Koncerta sākums 20:00, biļetes iepriekšpārdošanā šeit.