Pētījums: Vien 50% apzinās, ka nelegāls mūzikas patēriņš rada mūziķiem zaudējumus

FOTO: LaiPa

Mūzika ir neatsverama Latvijas kultūras un nacionālās identitātes daļa, kas ikkatram ir klātesoša – pilsētvidē, kafejnīcās, transportā, klausoties radio un skatoties kino. Cik svarīga ir mūzika Latvijas iedzīvotāju ikdienā? Vai sabiedrība apzinās tās vērtību un tajā ieguldītos resursus? Saskaņā ar LaIPA veikto pētījumu šī gada pavasarī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Kantar, var secināt, ka mūzika iedzīvotājiem ir nozīmīga un ikdienā klātesoša. 

Kopumā deviņi no desmit (93%) Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem klausās mūzikas ierakstus. Katru dienu mūzikas ierakstus klausās aptuveni puse (52%) iedzīvotāju. Šis rādītājs, salīdzinājumā ar iepriekš veikto mērījumu 2018. gada pavasarī, ir samazinājies, kad katru dienu mūzikas ierakstus klausījās nedaudz vairāk kā puse (57%) iedzīvotāju.

Iedzīvotāju izpratne par intelektuālo īpašumu

Mūzika pavada mūs ikdienā, tomēr, vai apzināmies, ka katrs skaņdarbs ir intelektuālais īpašums*? Skaņdarbu tapšanā ir ieguldīti lieli resursi – katrai dziesmai ir savs dzimšanas brīdis, kad mūziķi rada vārdus un melodiju; cits eksperts šo skaņu apstrādā un miksē, vēl citi nodrošina koncertu organizēšanu, publicitāti, mārketinga aktivitātes un vēl daudz citu darbību, lai dziesma nonāktu pie klausītājiem. Aptaujas dati apliecina, ka iedzīvotāju izpratni par intelektuālo īpašumu var vērtēt ar plusa zīmi – vairāk kā puse (57%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūzikas ieraksti ir intelektuālais īpašums, savukārt aptuveni desmitā daļa (12%) tam nepiekrīt. Līdzīgs skaits, aptuveni desmitā daļa (9%) aptaujas dalībnieku, ir norādījuši, ka nezina, kas ir intelektuālais īpašums, savukārt aptuveni piektajai daļai (21%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

LaIPA pētījumā noskaidrots, ka vairākums (69%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, ka mūziķu tiesības tiek aizsargātas ar likumu**, savukārt aptuveni desmitā daļa (13%) iedzīvotāju tam nepiekrīt. Kopumā 5% iedzīvotāju nav informēti par to, ka likums aizsargā mūziķu tiesības, savukārt 13% iedzīvotāju nav varējuši sniegt konkrētu atbildi. Teju puse (49%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūzikas ierakstu nelegāla ieguve mūziķiem rada finansiālus zaudējumus.

FOTO: LaiPa

Mūzikas atskaņošana publiskās vietās rada patīkamu atmosfēru

Mūzikai publiskajā telpā, vai tā būtu kafejnīca, lielveikals vai pilsētas svētki, ir izšķiroša nozīme vairākos aspektos. Pirmkārt, mūzika rada patīkamu vidi, kurā cilvēkiem patīk ilgāk uzkavēties un rada būtisku pievienoto vērtību uzņēmējiem. Otrkārt, atskaņojot mūzikas ierakstus, tiek veicināti autoratlīdzību ieņēmumi un mūzikas radītāji var saņemt atlīdzību par ieguldīto darbu skaņdarbu tapšanā un turpināt jaunradi. Ilustrējot finansiālo apjomu – ārkārtas situācijas laikā būtiski tika ietekmēti autoratlīdzību ieņēmumi un šo dažu mēnešu laikā zaudētie ieņēmumi no mūzikas publiskajiem atskaņojumiem ir mērāmi teju miljona eiro apmērā.

Vai uzņēmumiem būtu jāmaksā par mūzikas ierakstu atskaņošanu? Saskaņā ar LaIPA pētījumu, aptuveni puse (54%) Latvijas iedzīvotāju piekrīt tam, ka uzņēmumiem ir pienākums maksāt atlīdzību mūziķiem par viņu radīto mūzikas ierakstu izmantošanu uzņēmējdarbībā, tos atskaņojot publiskās vietās un pasākumos, savukārt aptuveni trešā daļa (32%) tā neuzskata. Līdzīga tendence jau iezīmējās 2017. gada rudenī, kad LaIPA ikgadējā pētījumā tika noskaidrots, ka lielākā daļa (56%) Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka mūziķiem pienākas atlīdzība par viņu skaņdarbu publisku atskaņošanu veikalos, pasākumos, restorānos un citās līdzīgās vietās. Tāpat vairāk nekā puse (57%) Latvijas iedzīvotāju 2020. gadā atbalsta viedokli, ka uzņēmumiem maksājot atlīdzību par mūzikas ierakstu izmantošanu publiskās vietās un pasākumos, tas vienlaikus sekmē arī mūziķu radīto ierakstu nonākšanu līdz klausītājiem, savukārt aptuveni ceturtā daļa (27%) tam nepiekrīt.

Kādu vērtību piešķir mūzika publiskās vietās? Dati rāda, ka 62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūzikas ierakstu atskaņošana publiskās vietās (veikalos, kafejnīcās u.tml.) rada vēlmi tajās uzturēties ilgāk, savukārt aptuveni piektā daļa (22%) tam nepiekrīt. Tāpat noskaidrots, ka 93% uzskata, ka mūzikas ierakstu atskaņošana publiskā vietā veido patīkamu gaisotni, bet 21% uzskata, ka mūzikas ieraksti publiskā vietā palīdz mazināt neērtības sajūtu.

FOTO: LaiPa

LaIPA izpilddirektore Liena Grīna papildina: "Mūzika būtiski spēj ietekmēt cilvēku noskaņojumu – katrs no mums ir pieredzējis, kā publiskā vietā atskaņotie skaņdarbi mūs uzlādē, nomierina vai palīdz atraisīties. Uzskatu, ka uzņēmēju un sabiedrības izglītošana par mūzikas ietekmi uz mūsu ikdienas procesiem, ir labākais veids veiksmīgai savstarpējai sadarbībai starp mūzikas radītāju un tās patērētāju."

Ar pilnu pētījuma rezultātu apkopojumu var iepazīties šeit.

* Intelektuālais īpašums ir īpašuma tiesību paveids, kas regulē tiesības uz bezķermeniskām lietām – garīgās darbības produktiem, piešķirot īpašniekam monopoltiesības uz tiem. (Rozenfelds, J. Intelektuālais īpašums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 9.lpp.)

** Mūziķu tiesības tiek aizsargātas ar Autortiesību likumu

Uz augšu